"Problēmas tiks atrisinātas, ievērojot konstitucionālo kārtību," apliecināja tikšanās dalībnieki.
Kaut arī premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans atzina, ka "tā bija ļoti laba tikšanās", Turcijas politikas pazinēji norāda, ka plaisa valdības un armijas starpā saglabājusies. Vienlaikus viņi pauž pārliecību, ka spriedze tuvākajā laikā mazināsies.
Prezidents Abdulla Gils uzaicināja uz tikšanos premjerministru un armijas štāba priekšnieku Ilkeru Bašbugu, kad armijas vadība situāciju, kas izveidojusies līdz ar pirmdien notikušo 50 virsnieku arestu, raksturoja kā ļoti nopietnu.
Apsūdzība apgalvo, ka apvērsuma plānu, kas tiek dēvēts par operāciju "Veseris", izstrādājusi Stambulā dislocētā Pirmā armija. Tas esot noticis 2003.gadā, neilgi pēc tam, kad pie varas nāca partijas "Likums un taisnīgums" (AKP).
Ziņas par iespējamo sazvērestību pirmo reizi atklātībā nonāca janvārī, kad par to ziņoja laikraksts "Taraf", kas regulāri vēršas pret armiju.
Tiek apgalvots, ka plāna gaitā bija iecerēts spridzināt mošejas un izraisīt konfliktu ar Grieķiju, tādējādi diskreditējot valdību un panākot tās krišanu.
Izmeklētāju rīcībā ir apvērsumu rīkotāju plāni, arī telefonsarunu ieraksti.
Daži ieraksti, kuros it kā dzirdami militārpersonu draudi, ievietoti internetā, izraisot ažiotāžu sabiedrībā, kas nebeidz uzdot jautājumus, vai tie varētu būt īsti.
Vienā audio materiālā dzirdams, ka augsta ranga virsnieks kritizē politisko vadību, ka tā grib "iznīcināt valsti un ieviest vēl vienu [islāmistu] režīmu". Viņš draud: "Es ļaušu Stambulā vaļu [maniem bruņotajiem spēkiem]. Tas ir mūsu pienākums - rīkoties bez žēlastības."
Atbilstoši vispārējam uzskatam tā laika armijas vadītājs ģenerālis Hilmi Ozkoks savus padotos nav atbalstījis. Viņš par līdzdalību sazvērestībā nav apsūdzēts.
AKP atbalstītāji uzstāj, ka armijai, kas līdz šim baudījusi lielu politisko ietekmi un pēdējo 50 gadu laikā ir gāzusi četras civilās valdības, jāpārstāj iejaukšanās politikā.
Savukārt AKP pretinieki apgalvo, ka valdība, izmantojot demokratizācijas aizsegu, cenšas diskreditēt armiju, kas tiek uzskatīta par galveno sekulārās valsts iekārtas garantu. Tādējādi, uzskata valdības kritiķi, AKP mēģina īstenot savu slepeno islāmistu programmu.
Jau iepriekš pret vairākiem desmitiem armijas pārstāvju uzsākta tiesiskā vajāšana tā sauktajā "Ergenekon" lietā.
Apsūdzība apgalvo, ka grupējums "Ergenekon" arī plānojis sazvērestību nolūkā gāzt AKP valdību.
Kā apgalvo apsūdzība, "Ergenekon" mērķis bijis radīt Turcijā politisko haosu, izmantojot arī tādus līdzekļus kā atentātus pret ietekmīgām personām, tādējādi izsaucot armijas iejaukšanos, kas novestu pie AKP veidotās valdības gāšanas.
Sākotnēji izmeklēšanu "Ergenekon" lietā, kas tika uzsākta 2007.gadā, gan pašā Turcijā, gan ārvalstīs uztvēra kā panākumu cīņā pret tā saukto dziļo valsti. Šo terminu Turcijā lieto, lai aprakstītu amatpersonas, kuras rīkojas ārpus likuma, bieži vien sadarbībā ar noziedzīgo pasauli, tādējādi, viņuprāt, aizsargājot Turcijas patiesās intereses.
Taču par izmeklēšanas patiesajiem nolūkiem radās šaubas pēc tam, kad prokurori sāka pratināt akadēmisko aprindu pārstāvjus, rakstniekus un žurnālistus, kas pazīstami kā AKP kritiķi. Opozīcija apgalvo, ka valdība izmeklēšanu patiesībā izmanto, lai apklusinātu pret to vērsto kritiku.
Turcijas ģenerālprokurors pagājušā nedēļā paziņoja, ka uzsācis pārbaudi, lai noskaidrotu, vai valdība nav izdarījusi spiedienu uz tiesu sistēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
