Turcijas likumdevēji trešdien noraidīja priekšlikumus, saskaņā ar kuriem alžīriešu slepkavošana Francijas valdīšanas laikā būtu atzīstama par genocīdu, informēja avoti parlamentā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ierosinājumi iesniegti, reaģējot uz Francijas likumprojektu, kas paredz cietumsodu tiem, kuri turku īstenoto armēņu slepkavošanu Pirmā pasaules kara laikā neuzskata par genocīdu.

Pēc trīs stundu garām debatēm parlamenta tieslietu komisijas locekļi nolēma ierosinājumus nosūtīt apakškomisijai papildus apspriešanai, tādējādi iesaldējot tā tālāko virzību.

Tieslietu komisija ir pirmā instance, kur pirms nosūtīšanas balsojumam parlamenta plenārsēdē notiek likumprojektu sākotnējā apspriešana.

Turcijas premjerministrs Tajips Erdogans otrdien aicināja deputātus atturēties no jebkādas atmaksas Francijai, norādot, ka "mēs netīrumus neaizvācam ar netīrumiem".

Par Francijas likumprojektu ceturtdien pēc debatēm notiks balsojums Nacionālajā sapulcē, un tas par armēņu kā genocīda upuru noliegšanu paredz viena gada cietumsodu vai naudassodu 45 000 eiro (31 620 latu) apmērā.

Šāda rīcība satracinājusi Ankaru, kas brīdināja, ka likuma pieņemšanas dēļ cietīs starpvalstu attiecības un Francijas uzņēmumiem Turcijā tiks liegta līdzdalība liela mēroga ekonomiskajos projektos.

Divos no trim Turcijas parlamenta tieslietu komisijā trešdien apspriestajiem likumprojektiem aicināts alžīriešu slepkavošanu Francijas valdīšanas laikā atzīt par genocīdu un paredzēt cietumsodu šī fakta noliedzējiem.

Trešajā likumprojektā aicināts piespriest cietumsodus tiem, kuri apgalvo, ka armēņi bijuši genocīda upuri Osmaņu impērijas laikā.

Armēņi iepriekš pauduši, ka masu slepkavībās laikā no 1915. līdz 1917.gadam nogalināts līdz pat pusotram miljonam viņu tautiešu.

Turcija kategoriski noliedz apgalvojumus, ka Osmaņu impērijas valdība, kas bija pie varas no 1915. līdz 1923.gadam, pret armēņiem izvērsa sistemātisku genocīdu. Ankara apgalvo, ka civilajā konfliktā gāja bojā ne vairāk kā 300 000 armēņu un vismaz tikpat daudz turku, un skaidro, ka armēņi Anatolijas austrumos ķērušies pie ieročiem, lai panāktu neatkarību, šajā nolūkā biedrojoties ar iebrūkošo krievu karaspēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form