Turcijas vēstnieks cīnīsies pret Francijas likuma projektu par armēņu genocīdu  (7)

Burdžuolu sestdien izlidoja uz Parīzi pēc konsultāciju pabeigšanas ar augstākajām Turcijas amatpersonām Ankarā. Konsultācijas notika pēc minētā likuma pieņemšanas Francijas parlamenta apakšpalātā, un vēstnieks 23.decembrī devās uz tām, atstājot Franciju. 

"Viņš netika atsaukts uz visiem laikiem. Viņš pabeidza konsultācijas un atgriezās amatā, lai turpinātu darbu šī likuma projekta bloķēšanai," sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Selčuks Inals.

Turcijas vēstniecība Parīzē vēstnieka prombūtnes laikā turpināja darboties, jo vēstnieka atsaukšana uz konsultācijām ir diplomātisks protests un nenozīmē diplomātisko attiecību pilnīgu pārtraukšanu.

Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans, reaģējot uz minēto likumprojektu, 22.decembrī paziņoja par politisko un militāro attiecību ierobežošanu ar Franciju.

Lielākā daļa Turcijas sankciju pret Franciju būs militārajā jomā. Turcija katrā atsevišķā gadījumā izlems par Francijas lūgumiem izmantot militāriem mērķiem Turcijas gaisa telpu un militārās bāzes, kā arī noraidīs jebkuru Francijas lūgumu tās karakuģiem ieiet Turcijas ostās, paskaidroja Erdoans. Gan Turcija, gan Francija ir NATO dalībvalstis.

Jau ziņots, ka Francijas parlamenta apakšpalāta Nacionālā asambleja 22.decembrī pieņēma likumprojektu, kas padara par kriminālnoziegumu armēņu genocīda noliegšanu.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī pārstāvētās Tautas kustības savienības (UMP) ierosinātais likumprojekts pirms tam izraisīja plašas diskusijas. Turcijas premjerministrs Erdoans brīdināja Sarkozī, ka likumprojekta pieņemšanai būs skumjas sekas, un uzsvēra, ka likumprojekts ir Sarkozī mēģinājums iegūt apmēram 500 tūkstošu Francijā dzīvojošo armēņu balsis vēlēšanās.

Šogad likumprojektu izskatīs Senāts. Likumprojekta atbalstītāji cer, ka parlaments to pieņems jau pirms sesijas pārtraukuma februāra beigās, kas būs pirms aprīļa beigās gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.

Nacionālā asambleja likumu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu pirmo reizi pieņēma jau 2006.gadā, bet pagājušā gada maijā Senāts to noraidīja. Jaunajā likumprojektā ir vispārinātāk norādīts, kas ir genocīda noliegšana, lai mēģinātu daļēji mazināt Turcijas sašutumu.

Likumprojekts armēņu genocīda noliedzējiem ļauj piespriest 45 tūkstošus eiro (31,6 tūkstošus latu) lielu soda naudu un gadu ilgu cietumsodu, kas ir tikpat liels sods kā par holokausta noliegšanu.

Francijas valdība uzsver, ka likums nav valdības iniciatīva un Turcija nevar noteikt vienpusējas tirdzniecības sankcijas. Savukārt Turcija, pret kuras iestāšanos Eiropas Savienībā Sarkozī paudis atklātu nepatiku, maz ko var zaudēt, iesaistoties politiskā strīdā ar Parīzi.

Francijā pieņemtais likumprojekts vairo daudzu turku izjūtu, ka Eiropā viņi nav gaidīti, un saasina nacionālo pašapziņu.

Armēnija  ir oficiāli paudusi viedokli, ka no 1915. līdz 1917.gadam 1,5 miljoni armēņu gājuši bojā sistemātiskā genocīdā un ka politisku lēmumu par šā genocīda īstenošanu ir pieņēmusi tolaik Osmaņu impērijā valdošā jaunturku partija. Savukārt šīs impērijas mantiniece Turcija apgalvo, ka 300 tūkstoši armēņu un tūkstošiem turku un kurdu nogalināti pilsoniskā konfliktā, kad armēņi sacēlušies pret Osmaņu impērijas varu.