"Vidēji nepastāvīgā padomes dalībvalsts izbauda palīdzības pieaugumu 59% apmērā no ASV un 8% pieaugumu no ANO," liecina pētījuma rezultāti.
Dolāru izteiksmē nabadzīgā valsts var sagaidīt papildus 16 miljonus ASV dolāru (8,8 miljonus latu) no ASV un vienu miljonu dolāru (550 000 latu) no ANO. Krīzes situācijās šī summa var palielināties līdz 45 miljoniem dolāru no ASV un astoņiem miljoniem dolāru no ANO.
Fakts, ka palīdzības iedalīšanu reizēm ietekmē kādas valsts stratēģiskās intereses, izskaidro, kāpēc palīdzība nabadzības samazināšanai ne vienmēr rada vēlamo efektu, jo turīgās valdības iedalot palīdzību ne vienmēr vadās pēc humāniem apsvērumiem.
Hārvarda universitātes ekonomistu pētījums: "Cik maksā vieta Drošības padomē? Ārvalstu palīdzība un kukuļošana ANO" tiks publicēts oktobrī "Journal of Political Economy". Aģentūras DPA rīcībā ir nonākusi pētījuma kopija.
Pētījuma autori Iļjana Kuziemko un Eriks Verkers no Hārvarda universitātes un Hārvarda biznesa skolas izmanto matemātiskas formulas un valdību datus par ārvalstīm iedalīto palīdzību, lai apstiprinātu savu teoriju par balsu pirkšanu un kukuļošanu ANO Drošības padomē, kuras lēmumi ir saistoši.
Viņu pētījuma rezultāts par balsošanas praksi un padomes nabadzīgajām valstīm iedalīto palīdzību "lielā mērā apstiprina kukuļošanas hipotēzi".
Pētījumā neviena valsts nav nosaukta vārdā. Tajā norādīts, ka arī citu autoru virspusējos pētījumos ir atklāti "politiski motīvi ārvalstu palīdzības sadalē".
ANO Drošības padome sastāv no piecām pastāvīgajām dalībvalstīm - ASV, Krievijas, Ķīnas, Francijas un Lielbritānijas, kam ir veto tiesības, un desmit valstīm, kas tiek ievēlētas uz divu gadu termiņiem un parasti tiek dēvētas par nepastāvīgajām vai ievēlētajām dalībvalstīm.
Ievēlētās dalībvalstis pārsvarā ir jaunattīstības valstis. Bet pārējās, kā Vācija, Japāna, Spānija, Kanāda un Itālija, pieder pie attīstītās pasaules, kas iedala finanšu palīdzību nabadzīgajām valstīm.
Pētījumā atklāts, ka nabadzīgajām valstīm iedalītā palīdzības summa ievērojami pieaug pēc to ievēlēšanas Drošības padomē, taču pēc divu gadu termiņa beigām šī summa nekavējoties samazinās.
Ievēlētās dalībvalstis "labprāt pārdod savas balsis pret atbalstu. Tās virza citas valsts intereses Drošības padomē apmaiņā pret attīstības palīdzību no ANO aģentūrām, kurās ir ietekme attiecīgajai valstij".
Pētījuma autori noskaidrojuši, ka ASV mēdz jaunievēlētai padomes dalībvalstij nosūtīt tiešus palīdzības maksājumus vai arī caur ANO bērnu fondu (UNICEF).
ASV ir lielākais UNICEF finansētājs un fondu parasti vada amerikānis. Pašlaik UNICEF vada bijusī ASV lauksaimniecības ministre Anna Venemane.
Pētījuma autori veikuši izmeklēšanu par svarīgākajiem notikumiem Drošības padomē un starptautisko diplomātiju kopš 1945.gada.
Padomes desmit nepastāvīgās vietas ir sadalītas starp pasaules pieciem reģioniem, kas katru gadu nolemj, kurām valstīm vajadzētu kandidēt uz šīm vietām. Jaunos padomes locekļus ievēl ANO Ģenerālā Asambleja ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Balsojums parasti notiek oktobrī.
Pašlaik ievēlētās dalībvalstis ir Argentīna, Dānija, Grieķija, Japāna un Tanzānija, kuru divu gadu termiņš beidzas šī gada 31.decembrī. Pārējo piecu - Kongo, Ganas, Peru, Kataras un Slovākijas termiņš beidzas nākamā gada decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
