Divos kurdu kaujinieku organizētos sprādzienos un sadursmēs Turcijas dienvidaustrumos gājuši bojā12 cilvēki, trešdien paziņoja Turcijas drošības spēki.

Trīs policisti tika nogalināti un ceturtais tika smagi ievainots uzbrukumā policijas automašīnai Nusajabinā pie Sīrijas robežas, pastāstīja kāda amatpersona.

Vēl divi policisti tika nogalināti un divi ievainoti līdzīgā uzbrukumā attālajā Hakari provincē valsts dienvidaustrumos pie robežas ar Irāku, piebilda amatpersona, kura notikušajā vainoja kurdu bruņoto separātistu grupējumu Kurdistānas Strādnieku partija (PKK).

Avoti vēsta, ka Turcijas drošības spēki savukārt nogalinājuši deviņus PKK kaujiniekus sadursmēs citviet kurdu apdzīvotajā reģionā.

Militārie helikopteri no bāzes Siirtas provincē devās uzbrukumā kaujiniekiem Eruhas reģionā, bet citi helikopteri nogādāja kaujas vienības apkārtējos kalnos, stāsta avoti. Šajās sadursmēs gājuši bojā seši PKK kaujinieki.

Citur provincē tika nogalināti trīs kaujinieki, kuri mēģināja iekļūt bāzē Pervari reģionā, iesaistoties apšaudē ar karavīriem.

PKK uzbrukumos, kopš divus gadus ilgušā pamiera beigām, nogalināti desmitiem karavīru un policistu. Pamiers izjuka jūlijā, kad Turcijas armija sāka bombardēt PKK bāzes Irākas ziemeļos.

Valstij piederošā ziņu aģentūra "Anatolia" sestdien vēstīja, ka kopš cīņu atsākšanās nogalināti jau 118 drošības spēku pārstāvji un 1192 kurdu kaujinieki. Nemiernieki savu kritušo skaitu neatklāj.

Kopš PKK 1984.gadā ķērās pie ieročiem, lai nodibinātu neatkarīgu kurdu valsti, konfliktā gājuši bojā apmēram 40 000 cilvēku.

Kaujinieku prasības kopš tā laika mainījušās uz lielākas autonomijas un plašāku kultūras tiesību piešķiršanu kurdiem.

Vardarbības atjaunošanās, kas norisinās pirms ārkārtas vēlēšanām 1.novembrī, iznīcinājusi vairāku gadu progresu stabila miera virzienā.

Kurdu Tautas demokrātiskā partija (HDP) apsūdz prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu situācijas eskalēšanā ar mērķi vairot valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) popularitāti nacionālistu vidū, lai nodrošinātu islāmistiem absolūto vairākumu, ko tie zaudēja 7.jūnijā notikušajās vēlēšanās. Taču valdība to noliedz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!