Intervijā televīzijas kanālam ZDF Hince norādīja, ka Vācijas lidaparāta nosēšanās uz Zemes dabīgā pavadoņa iespējama "nākamās desmitgades laikā, apmēram 2015.gadā", aicinot šajā jomā sadarboties ar citām Eiropas valstīm un ASV.
Nākamo piecu gadu laikā šis projekts varētu izmaksāt 1,5 miljardus eiro (1,05 miljardus latu) un varētu veicināt jaunu tehnoloģiju izstrādi, sacīja Hince, kurš pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus (CDU).
Valts sekretārs uzsvēra, ka šīs investīcijas būtu "labi ieguldīta nauda", piebilstot, ka šobrīd projektam finansējuma vēl nav.
Bijušais mācītājs arī atzina, ka par iespējamo Mēness misiju būs jālemj jau jaunajai valdībai.
27. septembrī Vācijā notiks parlamenta vēlēšanas, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka CDU un tās Bavārijas meitas partija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ievērojami apsteidz savus sīvākos sāncenšus sociāldemokrātus (SPD).
Lai gan vācu izcelsmes raķešu zinātnieks Verners fon Brauns konstruēja kosmosa kuģi "Saturn V", kas savulaik uz Mēnesi nogādāja ASV astronautus, Vācija par iespējamo misiju uz Zemes dabīgo pavadoni sākusi domāt tikai 40 gadus pēc tam, kad Neils Ārmstrongs kā pirmais cilvēces pārstāvis spēra kāju uz tā virsmas.
Hince Berlīnes pēkšņo interesi par Mēnesi skaidroja ar apstākli, ka valstis, kas iesaistītas kosmiskajos lidojumos, planētas dabīgo pavadoni tikai nesen no jauna atklājušas kā izpētes vērtu objektu.
"Mēness ir mūsu Saules sistēmas arhīvs," norādīja valsts sekretārs. "Mēness ir kas līdzīgs dabīgai Zemes kosmosa stacijai."
Kosmosa izpēte sniedz arī dažas atbildes uz jautājumu, "no kurienes mēs nākam un uz kurieni mēs dodamies", piebilda Hince.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
