Francija, Vācija un Spānija pēc mēnešiem ilgām sarunām par darba un intelektuālo īpašuma sadali panākušas vienošanos par nākamo fāzi kopīga Eiropas reaktīvā iznīcinātāja izstrādē.
Trīs valstu aizsardzības ministri šodien paziņoja, ka panākuši līdzsvarotu vienošanos par izpēti, kas nepieciešama tehnoloģiju izvēlei sistēmas "Future Combat Air System" (FCAS) projektam.
Francijas aizsardzības ministres Floransas Parlī birojs paziņoja, ka fāzes 1B līgumi tiks noslēgti līdz 2024. gadam par 3,5 miljardiem eiro un tos finansēs visas trīs valstis vienādās daļās.
Otrā fāze ietvers prototipa izstrādi, lai pārbaudītu iznīcinātāja moderno tehnoloģiju uzticamību.
Vienošanās panākšana ir liels solis uz priekšu Eiropas lielākās aizsardzības programmas attīstībā, kuras mērķis ir pierādīt Eiropas spējas integrēt savus atšķirīgos aizsardzības spēkus un palielināt militāro suverenitāti.
Parlī un Vācijas un Spānijas aizsardzības ministres Annegrēta Krampa-Karenbauere un Margarita Roblesa paziņoja, ka valstis ir gatavas oficiāli apstiprināt līgumu.
Vācija un Francija 2017. gadā paziņoja par nodomu būvēt kopīgu iznīcinātāju, un vēlāk šim projektam pievienojās Spānija.
Francijas uzņēmums "Dassault Aviation" un uzņēmums "Airbus", kas sadarbojas jaunā iznīcinātāja izstrādē, plānoja pabeigt lidaparāta prototipu 2026. gadā, bet tagad izskatās, kas tas būs gatavs 2027.gadā.
Jauna jam iznīcinātājam būs eventuāli jānomaina Vācijas un Francijas izmantotie "Eurofighter" un "Rafale" iznīcinātāji līdz 2040. gadam.
Papildu jaunās paaudzes iznīcinātājam FCAS programmā plānots izstrādāt arī bezpilota lidaparātus un superātru komunikāciju tīklu, kurā tiks izmantots mākslīgais intelekts.
Aplēsts, ka kopējās FCAS izmaksas sasniegs gandrīz 100 miljardus eiro. Sākotnēji izmaksas bija plānotas no 50 līdz 80 miljardiem eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
