Vācijas parlamenta augšpalāta Bundesrāts ceturtdien pieņēma vēsturisku likumprojektu, kas uzlabos prostitūtu juridisko statusu un dos viņām tiesības uz sociālo nodrošinājumu, veselības apdrošināšanu un pensiju.
Likumprojekts, kuru parlamenta apakšpalāta pieņēma oktobrī un kurš stāsies spēkā janvārī, ļaus prostitūtām tiesas ceļā piedzīt parādus no klientiem, kuri atteikušies samaksāt par prostitūtu sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī atteikt pakalpojumus nevēlamiem klientiem.

Vācijā strādā ap 400 000 seksa industrijas darbinieču, kuru pakalpojumus dienā izmanto 1,2 miljoni klientu. Aptuveni puse prostitūtu ir viesstrādnieces no ārzemēm, daudzas - no Austrumeiropas.

Prostitūcija Vācijā ar likumu nav aizliegta, taču intīmpakalpojumi, kas jau tagad tiek aplikti ar nodokli, vairs netiks raksturoti kā "amorāli", kā tas līdz šim bija rakstīts Vācijas kriminālkodeksā, un prostitūtas savas tiesības varēs aizstāvēt tiesas ceļā.

Jauno likumu atbalstījusi arī Vācijas slavenākā "sarkano lukturu" pilsēta Hamburga, kur ir 3700 prostitūtu.

"Mēs darām galu šim liekulības gadsimtam, kurā tika izmantoti viņu [prostitūtu] pakalpojumi, bet, lai nomierinātu savu sirdsapziņu, viņām tika liegtas elementārās tiesības," teica Hamburgas federālās zemes tieslietu ministrs Rogers Kušs. "Taču mēs nemazināsim modrību, ar visu likuma spēku apkarojot sutenerismu un citus prostitūtu ekspluatācijas veidus."

Sutenerisms Vācijā arī turpmāk būs aizliegts ar likumu.

Lai gan jaunais likums prostitūtām paredz daudzas tiesības, kas ir tādas pašas kā parastās profesijās strādājošajiem, Vācijas valdība tomēr nav piešķīrusi prostitūcijai "parasta" darba statusu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit