Vācijas un Francijas amatpersonas noliedza ziņas par nodomu izstrādāt Eiropas mēroga banku glābšanas plānu - līdzīgu tam, kādu pagājušajā nedēļā apstiprināja ASV Kongress.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Nav šādu plānu," aģentūrai "Reuters" sacīja Francijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Arī amatpersonas Berlīnē un Londonā noraidīja ziņas par Eiropas Savienības (ES) mēroga finanšu sistēmas glābšanas plānu.

"Nav nekādas izmaiņas paziņojumā, ko sestdien izdeva [Francijas, Vācijas, Itālijas un Lielbritānijas] līderi," sacīja amatpersona.

Itālijas mediji citē valsts premjerministra Silvio Berluskoni sacīto, ka Roma pirmdien un otrdien Luksemburgā notiekošajā ES finanšu ministru sanāksmē ierosinās izveidot ES mēroga finanšu glābšanas plānu un ka šo ideju jau atbalsta Vācija un Francija.

"[Itālijas ekonomikas ministrs Džulio] Tremonti ECOFIN sanāksmē ierosinās izveidot kopīgu fondu, kura vērtība būs 3% no IKP. Vakar [Vācijas kanclere Angela] Merkele nevarēja to pieņemt, jo viņai nav tādu pilnvaru, šodien viņa sacīja, ka piekrīt. Rīt tāpat rīkosies Francija," Itālijas mediji svētdien citēja Berluskoni sacīto.

Tomēr Vācijas Finanšu ministrijas pārstāvis Torsens Albigs pirmdien pavēstīja, ka Vācija neatbalsta kopīga fonda izveidošanu grūtībās nonākušo Eiropas banku glābšanai.

Berluskoni arī pauda pārliecību, ka plānam piekritīs arī Lielbritānija, tomēr arī Lielbritānijas Finanšu ministrija noraidīja šos minējumus.

Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderu ārkārtas Eiropas Savienības (ES) apspriedē par finanšu krīzi sestdien apsolīta palīdzība grūtībās nonākušajām Eiropas bankām un finanšu institūcijām, taču vienlaikus neveiksmīgo banku vadītājiem piedraudēts ar sankcijām.

Līderi arī aicinājuši G8 samitā nekavējoties pārskatīt finanšu tirgus regulējošos noteikumus, preses konferencē pavēstīja ES prezidējošās valsts Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Viņš paziņoja, ka četras valstis iejauksies, lai palīdzētu grūtībās nonākušām komerciestādēm, taču netiks pieņemts banku parādu izpirkšanas plāns kā ASV, bet glābšanas pasākumu noteikumi paredzēs sodus vadītājiem un akcionāriem.

"Mēs kā valstu un valdību galvas esam vienojušies par nopietnu iesaistīšanos krīzē nonākušo banku un finanšu institūciju atbalstīšanā," sacīja Sarkozī. "Ja būs nepieciešams valstisks atbalsts grūtībās nonākušai bankai, katra šeit klātesošā dalībvalsts ir nolēmusi, ka tie vadītāji, kuru dēļ radušās grūtības, saskarsies ar sankcijām, bet iejaukšanās svaru nesīs akcionāri."

Sarkozī norādīja, ka ir "jāpārskata bonusu sistēma augstākajiem vadītājiem, lai novērstu iniciatīvu pārmērīgi riskēt un cīnītos pret to, ko mēs varētu dēvēt par īstermiņa darbību".

Līderi arī vienojušies izrādīt elastību, kad tiek piemērotas striktās Eiropas palīdzības normas, kā tas bija Lielbritānijas gadījumā, kad valdība izteica atbalstu bankas "Lloyds TSB" darījumam par valsts lielākās hipotēku bankas HBOS pārņemšanu.

Sarkozī aicināja veidot "operatīvo grupu, kas apvienotu regulatorus, centrālās bankas un ministrus", kura uzņemtos koordinētas reakcijas uzraudzību.

Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstīja, ka Eiropas valstīm banku krīzē ir "jāuzņemas atbildība nacionālā līmenī", taču jābūt uzmanīgām, lai nekaitētu citām Eiropas valstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form