Lai gan Vācija ir augsto tehnoloģiju valsts ar nepiesātināmu pieprasījumu pēc augsti izglītota darbaspēka, imigrācija nav instruments, ar kuru iespējams atrisināt problēmas, kas rodas, samazinoties iedzīvotāju skaitam, trešdien paziņoja valdības koordinatore imigrācijas jautājumos.
Preses konferences laikā Marija Bēmere, iepazīstinot ar ziņojumu par imigrāciju, norādīja, ka galvenais akcents liekams uz to 15 miljonu ieceļotāju labāku apmācību, kas valstī ieradušies kopš 1950.gada, vai kuriem vismaz viens no vecākiem ir ārvalstnieks.

Tomēr durvis labi sagatavotiem ārvalstniekiem joprojām ir atvērtas, piebilda Bēmere.

"Mēs neatrisināsim savas demogrāfiskās problēmas ar imigrāciju," uzsvēra migrācijas, bēgļu un integrācijas jautājumu komisāre.

Lai gan pagājušajā nedēļā publiskotie sākotnējie dati liecina, ka šogad pirmo reizi desmitgades laikā dzimstība Vācijā varētu pieaugt, valsts 82 miljonu iedzīvotāju vidējais vecums turpina palielināties.

Bēmere ar savu ziņojumu nākusi klajā brīdī, kad rūpnieku apvienība "Bitkom" publicējusi aptauju, kurā divas trešdaļas Vācijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu atzinušas, ka ekspertu trūkums informācijas tehnoloģiju jomā nelabvēlīgi ietekmē to darbību.

"Bitkom", kas apvieno vairāk nekā 1000 uzņēmumu, tai skaitā "Deutsche Telekom", "Microsoft Germany" un SAP, norāda, ka telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju nozarē Vācijā ir 43 000 vakanču.

Augustā Vācija piekrita atvieglot ieceļošanas noteikumus inženieriem no Austrumeiropas, taču noraidīja Eiropas Savienības (ES) ieceri veicināt izglītota darbaspēka piesaistīšanu no trešajām valstīm, lai tādējādi kompensētu iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanos.

"Šī Vācijas valdība noteikti ir uzņēmusi jaunu kursu," paziņoja Bēmere.

Iepriekšējās konservatīvo vadītās valdības vienmēr bija uzsvērušas, ka Vācija nav imigrācijas zeme, lai gan pēc Otrā pasaules kara valstī ieceļoja miljoniem viesstrādnieku.

"Tagad, kad mēs Vācijā nodarbojamies ar imigrāciju, mēs viens ar otru runājam, nevis runājam viens par otru," norādīja komisāre.

Tajā pašā laikā Bēmere nāca klajā ar dažiem neiepriecinošiem statistikas datiem par imigrantiem Vācijā.

Aptuveni 40% no valstī dzīvojošajiem ārvalstniekiem nav izgājuši nekādu darba apmācību. Arī bezdarba risks imigrantu vidū ir divkārt lielāks.

Vienlaikus Bēmere atzina, ka ārvalstnieku orientēšanās uz uzņēmējdarbību ir augstāka nekā vidējie valsts rādītāji. Vācijā darbojas 582 000 uzņēmumu, kas pieder ārvalstniekiem un kuros nodarbināti divi miljoni cilvēku.

"Šī pozitīvā vēsts ir jāuzsver, lai parādītu, ka ārvalstnieki rada ne tikai problēmas," izteicās komisāre.

Viņa piebilda, ka Vācijā dzīvo arī aptuveni pusmiljons ārvalstnieku ar akadēmiskiem grādiem, kas nespēj strādāt savā profesijā, jo viņu diplomi netiek atzīti.

Bēmere norādīja, ka atsevišķās pilsētās imigrantu skaits sasniedzis jau 40%. Tomēr komisāre pauda šaubas, ka ārvalstnieku integrācija būtu uzlabojusies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!