Vācu astronomi atklājuši mūsu galaktikas centrā milzīgu melno caurumu, kas masas ziņā četrus miljonus reižu pārspēj Sauli un atrodas no mums 27 000 gaismas gadu attālumā, vēsta izdevums "Astrophysical Journal".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Izmantojot divus Eiropas Dienvidu observatorijai piederošus teleskopus Čīlē, Vācijas Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūta zinātnieki izsekojuši 28 zvaigžņu kustībai Piena Ceļa centrā.

Kā uzskata Lielbritānijas Karaliskās astronomijas biedrības zinātnieks Roberts Mesijs, šā pētījuma rezultāti ļauj spriest, ka galaktikas veidojas ap melnajiem caurumiem apmēram tāpat, kā ap smilšu graudu gliemežvākā aug pērles.

"Lai gan esam raduši domāt par melnajiem caurumiem kā kaut ko draudīgu, kam labāk netuvoties, tomēr iespējams, ka tie palīdz veidoties galaktikām - ne tikai mūsējai, bet galaktikām vispār," viņš sacījis.

"Proti, tie ļauj matērijai sabiezēt, un, ja vielas blīvums ir pietiekams, rodas apstākļi, lai varētu veidoties zvaigznes. Šādā veidā varēja rasties pirmā zvaigžņu un galaktiku paaudze," norādījis Mesijs.

"Vissvarīgākais mūsu 16 gadus ilgā pētījumā ir tas apstāklis, ka tajā izdevies atrast šimbrīžam labāko empīrisko pierādījumu, ka šādi milzīgi melnie caurumi tiešām pastāv," sacījis pētnieku grupas vadītājs profesors Reinhards Genzels. "Zvaigžņu orbītas galaktikas centrā apliecina, ka masas sablīvējums, kas četrus miljonus reižu pārsniedz mūsu Sauli, neapšaubāmi ir melnais caurums."

Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka no turienes nevar izkļūt pat gaisma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form