Neskatoties uz daudz kritizēto, uzņēmējdarbībai vispārēji nelabvēlīgo situāciju, vācu investori paliek uzticīgi Baltijas valstīm, trešdien žurnālistiem norādīja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) izpilddirektore Mārena Diāle-Šelšmidta.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aptaujas rezultāti liecina, ka vācu uzņēmēji nepieņem lēmumus, vadoties no īslaicīgiem noieta vai izmaksu apsvērumiem, bet gan ņemot vērā ilgtermiņa stratēģiju un mērķus. Tādēļ, neskatoties uz aktuālajām problēmām un arvien pasliktinošos ekonomisko situāciju, nav sagaidāma vācu uzņēmumu aizplūšana no Baltijas valstīm.

AHK norāda, ka Igaunija, Latvija un Lietuva, salīdzinot ar citām valstīm, ir zaudējušas savu pievilcību investoru skatījumā. Salīdzinot ar citām Vidus- un Austrumeiropas valstīm, kā arī ar Vāciju un Ķīnu, pirmo reizi sešu gadu laikā, kopš tiek veikta aptauja, neviena no trim Baltijas valstīm neieņem pirmo vietu. Un tomēr 60% aptaujāto uzņēmēju šodien atkal investētu kādā no Baltijas valstīm.

Smagās ekonomiskās krīzes dēļ vācu uzņēmēji Baltijas valstīs skeptiski raugās nākotnē. Vienlaikus ir pieaugusi arī neapmierinātība ar uzņēmējdarbības vispārējo situāciju. Tāds ir AHK ikgadējās konjunktūras aptaujas, kurā šogad piedalījās 118 uzņēmumi, galvenais secinājums.

Pētījums atklāj, ka 80% no aptaujātajiem aktuālo ekonomisko situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vērtē kā sliktu. Vēl pesimistiskākas prognozes ir nākamajam gadam. Deviņi no desmit aptaujātiem vācu uzņēmumiem sagaida šajā gadā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas valstīs, pārējie aptaujātie cer, ka situācija labākajā gadījumā saglabāsies nemainīga.

Likumsakarīgas ir arī prognozes attiecībā uz sava uzņēmuma darbību. Ja iepriekšējā gadā, neskatoties uz pirmo krīzes negatīvo ietekmi, vēl vairāk nekā trešdaļa no visiem uzņēmumiem varēja sasniegt apgrozījuma un peļņas pieaugumu, tad šajā gadā lielākā daļa aptaujāto rēķinās ar apgrozījuma un peļņas samazināšanos.

Tomēr divas trešdaļas aptaujāto uzņēmumu vērtē pašreizējo situāciju kā vairāk vai mazāk stabilu. Nākotnes redzējums iezīmē drūmāku perspektīvu - tikai katrs desmitais uzņēmums paredz sev veiksmīgu darbību arī nākamajos gados.

"Vācu uzņēmumu prognozes ir iespaidojusi aktuālā ekonomiskā krīze, kas ļoti smagi ir skārusi Baltijas valstis un kuras beigas pašlaik nav paredzamas", norāda Diāle-Šelšmidta.

Ievērojot tirgus konjunktūras un vispārējo makroekonomisko situāciju, vācu uzņēmumi uzskata par nepieciešamu steidzami veikt politiskus pasākumus situācijas uzlabošanai.

Uzņēmēju ticība valdības spējām pievarēt krīzi ir drīzāk niecīga. Tikai nedaudz vairāk nekā 20% no visiem aptaujātajiem vērtē līdz šim veiktos pasākumus kā pietiekamus un mērķtiecīgus. Visās trijās Baltijas valstīs iezīmējas nedrošība par ekonomiskās politikas kursu un pieaugošo politisko nestabilitāti.

"Līdz ar ekonomisko krīzi Baltijas valstis atrodas lielu izaicinājumu priekšā. Ņemot vērā aktuālo situāciju, īpaši svarīga ir politiskā un ekonomiskā stabilitāte. Uzņēmumiem nepieciešams radīt uzticamu un drošu vidi uzņēmējdarbībai, lai viņi spētu pieņemt lēmumus un plānot turpmākās darbības," uzsver AKH rezidents Gunters Dunkels.

Pēc vācu uzņēmēju domām, būtu jāuzlabo valsts pārvaldes efektivitāte, kā arī kriminālās pasaules un korupcijas apkarošana. Tāpat viņi ir pauduši savu neapmierinātību ar valsts pasūtījumu caurredzamību un pieeju Eiropas Savienības atbalsta fondiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pasliktinājušies arī nosacījumi pētniecībai un attīstībai.

Pesimistiskās nākotnes prognozes atspoguļojas vācu uzņēmēju plānos attiecībā uz investīcijām un darbaspēka nodarbinātību.

Vairāk nekā puse uzņēmēju paredz ieņemt atturīgu pozīciju un samazināt investīcijas līdz minimumam. Līdzīga tendence vērojama arī personāla plānošanas jomā. Lielākā daļa uzņēmumu rēķinās ar to, ka krīzes iespaidā būs spiesti gada laikā samazināt darbinieku skaitu. Cerību tomēr vieš fakts, ka salīdzinoši liels uzņēmumu skaits vēlas saglabāt gan investīcijas, gan personālu iepriekšējā gada līmenī.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form