Martins Luters

Septembrī Romas pāvests Benedikts XVI publiskos dokumentu, ar kuru tiks atcelti apvainojumi ķecerībā pret ievērojamāko Vācijas teologu Martinu Luteru, kurš 1520. gadā tika nošķirts no katoļu baznīcas. Par šo bezprecedenta mēģinājumu reabilitēt reformācijas iedvesmotāju, kurš Rietumu baznīcu sašķēla karojošās nometnēs, ziņo laikraksts "The Times".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ar Luteru saistītās problēmas tiks apspriestas seminārā, ko Benedikts XVI ik gadu rīko savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo. Šogad diskusijā piedalīsies 40 teologi no visas pasaules.

Semināra galvenā tēma būs apustuliskā svētība. Katoļu baznīca uzskata, ka svētība no Jēzus Kristus caur apustuļiem nonākusi pie pirmajiem bīskapiem. Protestanti ir pārliecināti, ka svētība ir dieva vārdos nevis mācītājos. Luters nebija tik radikāls: viņš tikai norādīja, ka Bībelei jābūt vienīgajai autoritātei ticības jautājumos, tādēļ tautai svētie raksti ir jālasa dzimtajā valodā (no 1524. līdz 1542. gadam Luters Bībeli iztulkoja vācu valodā).

Mūsdienu Vatikāna teologi ir gatavi atzīt, ka Lutera nodoms nebija baznīcu sašķelt, bet viņš tikai centās to attīrīt no tādiem netikumiem kā, piemēram, indulģenču pārdošana.

"The Times" raksta autors Ričards Ouvens uzskata, ka Vatikāna attieksmes pret Luteru oficiālā pārskatīšana ir daļa no kampaņas, kas virzīta uz Benedikta XVI tēla mīkstināšanu, jo viņš šobrīd tiek uzskatīts par stingru un konservatīvu Svētā Krēsla vadītāju. Ja apvainojumi ķecerībā pret Luteru tiks atsaukti, tas varētu uzlabot pāvesta reputāciju, kurš pagājušajā vasarā paziņoja, ka pareizticīgā baznīca un protestantisma novirziens ir "nepiedienīgi".

Pirms dažām dienām kļuva zināms par vēl vienu katoļu baznīcas bijušo ienaidnieku reabilitācijas iniciatīvu: Vatikānā tiks uzstādīts piemineklis Galileo Galilejam, tādā veidā publiski atvainojoties par savu priekšteču maldiem.

Ar Galileja reputācijas reabilitāciju kopš 1979. gada jau nodarbojās pāvests Jānis Pāvils II. Viņa valdīšanas laikā 1992. gadā Vatikāns oficiāli atzina, ka Zeme nav nekustīgs debess ķermenis un tā patiešām griežas ap Sauli. Tādējādi pret Galileju tika pabeigta vēsturiskā tiesas prāva, kura aizsākās 1633. gadā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form