Serbijas un Kosovas albāņu delegācijas otrdien tikās pirmajās sarunās kopš 1999.gada kara, lai spriestu par tādiem praktiskiem jautājumiem kā elektroenerģijas piegāde un bēgļu atgriešanās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tomēr augstākās amatpersonas, kā Kosovas premjerministrs, sarunās nepiedalīsies. Kosovas albāņu premjerministrs Badžrams Redžepi sacīja, ka viņš sarunās nepiedalīsies, jo tām vēl nav īstais laiks.

"Mēs paredzam, ka Prištinas un Belgradas dialogs atvērs durvis tehniskām grupām, lai tās tuvākā laikā strādātu pie svarīgiem jautājumiem," sacīja Kosovas parlamenta vadītāja padomnieks Ramušs Tahiri.

Sarunas pēdējā brīdī izskatījās apdraudētas, kad serbu amatpersona izteicās, ka Belgrada varētu nepiedalīties augsta līmeņa sarunās Vīnē, jo Kosovas delegācijā nav provinces serbu minoritātes pārstāvja, lai gan sākotnēji tas tika plānots.

Kosovas premjerministra svētdien pieņemtais lēmums boikotēt sarunas ievērojami samazināja Kosovas delegācijas lielumu un nozīmīgumu.

Eiropas Savienības (ES) diplomāti sacīja, ka savienības ārpolitikas koordinators Havjers Solana veica aktīvas telefonsarunas ar iesaistītajām pusēm, lai saglābtu sarunas. Pirmdienas vakarā Serbijas un Melnkalnes prezidents Svetozars Marovičs paziņoja, ka valdības delegācija piedalīsies.

Serbijas province Kosova kopš 1999.gada atrodas ANO pārvaldē, kad NATO militārā operācijā no provinces tika padzīts serbu represīvais karaspēks. Serbija uzstāj, ka Kosova ir tās daļa, kamēr Kosovas albāņi pieprasa tās neatkarību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form