WEF reitingā no Baltijas valstīm visaugstāko vietu ieņem Igaunija, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pakāpusies par divām pozīcijām un ierindojas 20.vietā. Lietuva, kas pērn ieņēma 40.vietu, šogad ir apsteigusi Latviju un ieņem 36.vietu.
Igaunijas ieņemtā vieta ir arī augstākā starp jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Nākamās konkurētspējīgākās šo valstu grupā ir Malta un Slovēnija, kas ieņem attiecīgi 32. un 33.vietu, tām seko Lietuva (36.vieta), Kipra (38.vieta), Ungārija (39.vieta) un Čehija (40.vieta).
No ES valstīm zemāko vietu sarakstā ieņem Polija, kas atrodas 60.vietā, bet no vecajām ES valstīm viszemāk konkurētspējas reitingā atrodas Itālija - 47.vietā.
Straujāko kāpumu konkurētspējas reitingā gada laikā ir sasniegusi Rumānija - par 12 pozīcijām uz 63.vietu, Mali - par 11 pozīcijām uz 88.vietu un Gvatemala - par deviņām pozīcijām uz 80.vietu. No ES valstīm straujākais kāpums ir bijis Lielbritānijai un Lietuvai - par četrām pozīcijām līdz attiecīgi 11. un 36.vietai.
Savukārt visstraujākais konkurētspējas kritums ir bijis Gambijā, kas gada laikā zaudējusi 20 pozīcijas, noslīdot līdz 75.vietai. Pakistāna reitingā noslīdējusi par 18 vietām līdz 91.vietai, Vjetnama - par 17 vietām līdz 77.vietai. No ES valstīm lielākais kritums bijis Polijai - par 15 pozīcijām līdz 60.vietai un Maltai - par 13 pozīcijām līdz 32.vietai.
No Āfrikas valstīm augstāko vietu, 41.vietu, reitingā ieņem Dienvidāfrikas Republika, savukārt Latīņamerikā viskonkurētspējīgākā ir Čīle, kas reitingā atrodas 22.vietā.
Krievija pēc konkurētspējas indeksa pasaulē ieņem 70.vietu, saglabājot 2003.gada pozīciju, savukārt strauji augošā Ķīnas ekonomika ir 46. konkurētspējīgākā pasaulē.
Viszemākā ekonomikas konkurētspēja ir Čadā, Angolā un Bangladešā.
Reitings veidots pēc WEF aprēķinātā valstu konkurētspējas indeksa, un tajā pavisam ietvertas 104 pasaules valstis. Attīstības konkurētspējas indeksa aprēķināšanā izmantoti trīs kritēriji - makroekonomiskā vide, publisko institūciju kvalitāte un tehnoloģijas.
Desmit vadošās valstis pēc makroekonomiskās vides labvēlīguma ir Singapūra, Norvēģija, Somija, Dānija, Šveice, Luksemburga, Lielbritānija, Nīderlande, Taivāna un Austrija. Latvija pēc šā kritērija ieņem 37.vietu, Igaunija - 30.vietu un Lietuva - 33.vietu.
Pēc publisko institūciju kvalitātes pasaules līderes ir Dānija, Islande, Somija, Jaunzēlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānija, Šveice, Honkonga un Singapūra. Latvija šajā rādītājā ieņem 52.vietu, Igaunija - 26.vietu, bet Lietuva - 43.vietu.
Visaugstākais tehnoloģiju indekss savukārt ir ASV, Taivānai, Somijai, Zviedrijai, Japānai, Dānijai, Šveicei, Izraēlai, Dienvidkorejai un Norvēģijai. Latvija, Igaunija un Lietuva attiecīgi ieņem 36., 15. un 33.vietu.
Izvērtējot 14 faktorus, kas visvairāk traucē biznesam, Latvijā par lielāko kavēkli uzņēmējdarbībai tiek nosaukta pārāk lielā birokrātija un korupcija, kā arī nodokļu likumdošana un apgrūtinātā pieeja finansējumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
