Foto: EPA/LETA
Postošā zemestrīce, kas sestdien satricināja Čīli, saskaņā ar oficiāli apstiprinātiem datiem prasījusi jau 708 cilvēku dzīvības un paredzams, ka upuru skaits vēl pieaugs, svētdien žurnālistiem paziņojusi Čīles prezidente Mišela Bašlē.

Vismaz 541 cilvēks gājis bojā Maules reģionā, ap 8,8 balles stiprā pazemes grūdiena epicentru.

"Mūs gaida smags atjaunošanas darbs. Tas prasīs laiku un lielus līdzekļus," norādījusi prezidente, kas 11.martā atstās amatu, dodot vietu savam janvārī ievēlētajam pēctecim Sebastianam Pinjeram.

Lai gan šie noteikti nav galīgie dati un glābēji joprojām pārmeklē drupas, cerot atrast izdzīvojušos, laikraksts "Telegraph" atzīmē, ka upuru skaits varēja būt daudz lielāks, ja Čīlei šai ziņā nebūtu lielas pieredzes - kopš 1973.gada tur notikušas 13 zemestrīces ar vismaz septiņu baļļu spēku, un būvniecība valstī norisinās stingri atbilstoši normatīviem.

Septītā spēcīgākā zemestrīce seismisko novērojumu vēsturē, kas sestdien pirms rītausmas satricināja Čīli, atstājusi aiz sevis sagrautas ēkas, nopostītus tiltus un dziļu plaisu izvagotus autoceļus. Postījumu dēļ slēgta arī galvaspilsētas Santjago starptautiskā lidosta.

Zemestrīcē vissmagāk cietusi Čīles otrā lielākā pilsēta Konsepsjona un tās apkaime aptuveni 440 kilometrus uz dienvidrietumiem no Santjago. Pilsētas ielas klāj gruveši, tajās redz daudz apgāztu automašīnu.

Kā iepriekš paziņoja prezidente, kas helikopterā pārlidojusi vissmagāk izpostītos rajonus ap Konsepsjonu, zemestrīce kopumā skārusi divus miljonus cilvēku. Tā bijusi postošākā dabas katastrofa valstī beidzamā pusgadsimta laikā.

"Tā bija ļoti spēcīga zemestrīce, un nodarītā kaitējuma pilnus apmērus pagaidām nav iespējams noteikt. Dabas spēki atkal devuši triecienu mūsu valstij," viņa teica, pasludinot sešus no Čīles 15 reģioniem par katastrofas zonu.

Prezidente arī devusi rīkojumu skolām atlikt mācību gada sākumu, kas paredzēts 3.martā.

Ugunsdzēsēji svētdien pārmeklē drupas ar siltuma detektoriem. Lēsts, ka zem kādas sagruvušas 15 stāvu ēkas Konsepsjonā varētu būt izdzīvojuši vismaz simts cilvēki.

Palīdzības piedāvājumi saņemti gan no ASV prezidenta Baraka Obamas, gan Eiropas Savienības (ES), gan Starptautiskās Sarkanā Krusta organizācijas un Starptautiskā Valūtas fonda, gan reģiona valstīm, bet Čīles ārlietu ministrs Mariano Fernandess norādījis, ka vispirms jāizvērtē pašas steidzamākās vajadzības, jo pašlaik nepārdomāta palīdzības piegāde varētu vienkārši novērst uzmanību no glābšanas darbiem.

Atšķirībā no trūcīgās Haiti, kur 12.janvārī 7 balles stiprā zemestrīcē gāja bojā aptuveni 217 000 cilvēki, Čīle ir viena no Latīņamerikas turīgākajām valstīm. Turklāt kopš pasaules spēcīgākās zemestrīces, kas šo zemi piemeklēja 1960.gadā, tā daudz darījusi, lai būtu gatava jaunai iespējamai dabas katastrofai.

Toreiz 9,5 balles stiprā pazemes grūdienā saskaņā ar dažādām aplēsēm gāja bojā no 2200 līdz 5700 cilvēkiem.

Kā lēš ASV riska modelēšanas kompānija EQECAT, sestdienas zemestrīces postījumu apmēri naudas izteiksmē varētu svārstīties no 15 līdz 30 miljardiem dolāru (no 7,8 līdz 15,7 miljardiem latu) jeb 10-15% Čīles iekšzemes kopprodukta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit