Foto: AFP/Scanpix
Ziemeļkoreja ceturtdien paziņoja, ka piespriedusi 15 gadus darba nometnē 44 gadus vecajam ASV pilsonim Pae Džunho, tādējādi sodot to par naidīgām darbībām pret valsts iekārtu, vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Korejiešu izcelsmes ASV pilsonis Pae Džunho esot ticis arestēts pērnā gada novembrī, kad viņš kā tūrists iekļuva ziemeļaustrumu ostas pilsētā Rasonā, kas atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā netālu no Ziemeļkorejas robežas ar Krieviju un Ķīnu. Pēc Ziemeļkorejas paziņojuma Pae Džunho centies gāzt valsts pastāvošo komunistisko iekārtu. Informācija par soda piespriešanu publiskota valsts ziņu aģentūrā KCNA.

Ārvalstu mediji pieļauj, ka ASV pilsonis varētu būt fotografējis novārdzinātus Ziemeļkorejas bērnus.

Ziemeļkoreja ASV pilsoņa vārdu atdarinājusi pēc savām paražām, ASV Pae Džunho zināms kā Kenets Beijs, kas ir tūroperatora firmas darbinieks no Vašingtonas. Eksperti pieļauj, ka Ziemeļkoreja ASV pilsoņa aizturēšanu varētu izmantot, lai to izmantotu kā tirgošanās objektu valstu diplomātiskajās attiecībās.

Jau ziņots, ka Ziemeļkoreja  brīdinājusi ārvalstu diplomātus, ka no šī gada  10.aprīļa nevar garantēt viņu drošību, un aicinājusi atstāt valsti, vēsta BBC.

Konflikts sācies pagājušā gadsimta vidū. Līdz pat 1945.gadam Koreja bija Japānas kolonija. Pēc Otrā pasaules kara beigām sabiedrotie sadalīja Koreju divās zonās - padomju kontrolētajā ziemeļu zonā uz ziemeļiem no 38. paralēles un ASV zona uz dienvidiem no 38.paraleles.

1947.gadā ANO apsprieda vienotās Korejas valsts izveidi, taču pēc gada rīkotajās vēlēšanās abās zonās uzvarēja dažādi ideoloģiskie spēki un ziemeļu daļā pasludināja Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas dibināšanu. Abu iekārtu pretrunas piecdesmito gadu sākumā noveda pie kara. Pamiers tika noslēgts 1953.gadā, un kopš tā laika abas valstis atdala demarkācijas līnija. ASV atsakās parakstīt miera līgumu ar Ziemeļkoreju un joprojām uztur Dienvidkorejā savu 28 000 karavīru kontingentu, atgādina "RIA Novosti".

1972.gadā panākta vienošanās, ka abu Korejas daļu apvienošana var notikt labprātīgi, bez ārējo spēku iejaukšanās. Lai gan 21.gadsimtā notika abu valstu tikšanās un sarunas, Koreja joprojām nav apvienota. Situācija saasinājās pēc Ziemeļkorejas kodolieroču izmēģinājumiem 2006. un 2009.gadā, uz kuriem ANO Drošības padome atbildējusi ar sankcijām. Šoreiz krīzi izraisīja kodolieroču izmēģinājums šī gada 12.februārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!