Ziemeļkorejā pieaug no pašu ražotā metamfetamīna atkarīgo skaits
Foto: Reuters/Scanpix

Ziemeļkoreja no narkotiku ražotāja un starptautiska tirgotāja pamazām pārvēršas par lielu narkotiku patērētāju, raksta "Vice", atsaucoties uz Misūri Universitātes politikas profesora asistentes Dr. Šīnas Čestnatas Graitensas pētījumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa nesen iznākušajā darbā norāda, ka Ziemeļkoreja narkotiku ražošanu līdzekļu iegūšanai sākusi jau 1976. gadā. Jau tajā pašā gadā "ducis Ziemeļkorejas diplomātu, tajā skaitā Ziemeļkorejas vēstnieks Norvēģijā, tika izraidīti par nelegālu vielu kontrabandu".

Zviedrijā viņi centušies pārdot aptuveni 4000 pudeles alkohola, no kurām lielākā daļa bijis Polijā ražots šņabis, kā arī 140 000 cigaretes, bet Dānijā - 400 pudeles liķiera, 4,5 miljonus cigarešu, kā arī 147 kilogramus hašiša.

Pēc PSRS sabrukuma un finanšu plūsmas apsīkuma, kā arī ekonomisko sankciju pastiprināšanās un traģiskiem iekšpolitiskiem lēmumiem noslēgtajā valstī izcēlās bads, kura laikā bojā gājušo skaits tiek lēsts ap diviem trim miljoniem. Lai sistēma izdzīvotu, Kima dinastijas režīms pavēlēja audzēt magones, un no kolhoziem pieprasīja noteiktu opija daudzumu.

Graitensas pētījumā kāds intervētais Ziemeļkorejas bēglis atklāj, ka viņiem bija vajadzējis audzēt graudus, ne magones, bet "instrukcijas no centrālās valdības norādīja, ka opiju var pārdot par desmitkārt lielākām summām, un tas ļaus graudus nopirkt".

Vēlāk, pēc 2000. gada, Ziemeļkorejas fabrikas uzsāka modernāku narkotiku - metamfetamīna - ražošanu. "Dažādu valsts drošības dienestu darbinieki apsargāja augus un šīs ražotnes," raksta Graitensa. Turklāt no dažādām valstīm pat tika aicināti labākie metamfetamīna ieguvēji-ķīmiķi, tostarp Valters Vaits, kurš savulaik tika uzskatīts par vienu no zināmākajiem melnā tirgus pārstāvjiem ASV.

Ziemeļkorejas metamfetamīns un heroīns tika vērtēts augstu, un ķīniešu un japāņu mafiju tīkli "stājās rindā", lai tās izplatītu Ķīnā, Japānā un ASV. "Bandas no jūras vilka ārā tur iepriekš iesviestas narkotiku pakas. Pāri Ziemeļkorejas ziemeļu robežai ar Ķīnu tās tika pārvadātas arī ar vilcienu un citām metodēm."

Arī ASV varas iestādes, kuras vēl tikai pērn pārķēra divus Ziemeļkorejā ražotā metamfetamīna kontrabandas gadījumus, norāda, ka viņu ražojums ir "īsta bumba". 2014. gadā atsavinātie "kristāli" uzrādījuši 98% un 96% tīrību.

Narkotiku izplatīšanai slēgtā diktatūra turpināja izmantot arī diplomātu tīklu, kurus regulāri izraidīja par dažādiem pārkāpumiem. Turklāt viņi pieķerti tirgojama arī ziloņkaulu, degunradžu ragus, viltotus ASV dolārus un cigaretes. Graitensa norāda, ka par šiem līdzekļiem vēstniecībām jāprot gan pašām sevi uzturēt, gan piegādāt peļņu noslēgtajai valstij.

Pēdējo desmit gadu laikā vēl pirms iepriekšējā līdera Kime Čenira nāves režīms bija daudz darījis, lai pārliecinātu amerikāņus, ka viņi vairs ar šādām lietām nenodarbojas. Tika nodedzinātas laboratorijas, taču narkotiku ražošana, kā vēsta pārbēdzēji, nav pārtraukta.

Daudzi profesionāli metamfetamīna ražotāji pēc ražotņu slēgšanas korumpētajā valstī uzsākuši paši savu biznesu. Daļu peļņas no pamestās ēkās iekārtotajām laboratorijām saņem politiķi par klusēšanu un piesegšanu.

Lai gan tirdzniecība ārpus robežām turpinās, tomēr tagad arī patērētāji galvenokārt ir paši ziemeļkorejieši. Phenjanas elite pēc pusdienām piedāvā "iešņaukt", vidusslānis metamfetamīnu izmanto kā zāles sāpju mazināšanai, bet nabadzīgie to lieto kā mierinājumu un aizmiršanās zāles, teikts pētījumā.

Pie narkotiku izplatības paši iedzīvotāji ir tā pieraduši, ka attieksme pret tām kļuvusi vienaldzīga. "Kad satikāmies uz ielas, mēs ne tikai apmainījāmies, lai uzzinātu, cik labs "kristāls" ir otram, bet mēs to darījām tā, it kā tās būtu cigaretes," stāsta viens pārbēdzējs. Līdz ar to noslēgtajā valstī aizvien pieaug to cilvēku skaits, kuri kļūst atkarīgi no narkotikām.

Lai gan režīma pārstāvji noliedz metamfetamīna eksportu, narkotikas lielos daudzumos turpina pamest valsti.

2011. gadā Ķīnas varasiestādes paziņoja, ka aizturējušas no noslēgtās valsts nākušas narkotikas 55 miljonu ASV dolāru vērtībā. Savukārt Ķīnas pierobežas Džilinas reģionā narkotiku atkarīgo skaits pieaudzis no 44 1991. gadā līdz aptuveni 10 000 šobrīd.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ziemeļkoreja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form