"Nav nekādas vajadzības iesaistīt kādu trešo personu pussalas kodoljautājuma risināšanai. Tas ir jānoregulē starp Ziemeļkoreju un ASV - starp pusēm, kas par to ir atbildīgas," otrdien vēsta Ziemeļkorejas valdošās partijas oficiālais laikraksts "Rodong Sinmun". "Ja ASV neatlaidīgi centīsies internacionalizēt neatrisināto jautājumu starp Ziemeļkoreju un ASV, cenšoties bēgt no atbildības, tas situāciju pārvērtīs nekontrolējamā katastrofā," raksta avīze.
Savukārt Irčols paziņoja, ka Ziemeļkorejas armija ir gatava "cīnīties pret imperiālistiem līdz galam, ja Vašingtona izprovocēs kodolkaru".
ASV aizsardzības ministrs pirmdienas vakarā savukārt apliecināja, ka amerikāņu bruņotie spēki ir spējīgi vienlaikus karot pret Irāku un Ziemeļkoreju un abos karos uzvarēt.
Dienvidkorejas prezidents Kims Dedžuns otrdien asi kritizēja Phenjanu par tās "kurlumu", norādot, ka "visa pasaule ir pret to, lai Ziemeļkorejas rīcībā būtu kodolieroči". "Dienvidkoreja, ASV, Japāna, Ķīna, Krievija un Eiropas Savienība stingri aicina Ziemeļkoreju atteikties no kodolprogrammas. Taču Ziemeļkoreja tagad neklausās," valdībai paziņoja Kims.
Kims Dedžuns sacīja, ka Dienvidkoreja vēlas Ziemeļkorejai palīdzēt sakārtot tās novārgušo ekonomiku un pievienoties starptautiskajai sabiedrībai. "Taču mēs nekad nevaram sadoties rokās kodolieroču, raķešu un citu ieroču izstrādei," paziņoja Kims, kurš ir viens no vadošajiem atbalstītājiem sadarbībai un izlīgšanai ar tās aukstā kara pretinieci Ziemeļkoreju.
Ziemeļkoreja svētdien paziņoja, ka tā sāk ANO novērošanas iekārtu demontēšanu tās kodolobjektos. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) tūlīt pēc tam apstiprināja, ka Ziemeļkoreja ir noņēmusi lielāko daļu zīmogu no novērošanas iekārtām tās reaktoram Ņongbjonā, lai staciju varētu atkal atvērt.
Šomēnes Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija informēja pasauli, ka nekavējoties atceļ tās atomelektrostacijas iesaldēšanu, atbildot uz rietumvalstu lēmumu pārtraukt naftas piegādes Phenjanai.
Saskaņā ar 1994.gada vienošanos Ziemeļkoreja apsolīja iesaldēt kodolieroču izstrādes programmu apmaiņā pret valstij ļoti nepieciešamo palīdzību enerģijas jomā, katru gadu saņemot 500 000 tonnu naftas. Vienošanās arī paredzēja, ka Ziemeļkorejā tiks uzbūvēti divi vieglā ūdens reaktori. Šādus reaktorus nevar vienkārši izmantot kodolieroču materiālu ražošanai.
Pēc Phenjanas atzīšanās, ka tā ir strādājusi pie kodolieroču izstrādes programmas, ASV, Eiropas Savienība, Dienvidkoreja un Japāna, kuras veido Korejas pussalas enerģētikas attīstības organizācijas KEDO izpildpadomi, novembrī nolēma, sākot no decembra, pārtraukt mazuta piegādes Ziemeļkorejai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
