"Pēc visa spriežot, Ziemeļkoreja pirmo reizi pielietojusi patlaban izstrādājamās vakuumbumbas. Parastie lādiņi sprāgst tikai vienu reizi, tomēr, spriežot pēc attēliem, kas uzņemti apšaudes vietā, izšautie lādiņi sprāga divreiz. Tas norāda uz vakuumbumbu pielietošanu," skaidroja Sons.
Pielietojot vakuumbumbas, sprādziena vilnis ir garāks, nekā izmantojot parastos šāviņus. Vakuumbumbai eksplodējot gaisā, ēkām tiek nodarīti nopietnāki bojājumi, dzīvību zaudē vairāk cilvēku, norāda laikraksts.
"Izpētījuši savāktos šāviņus, kas nokrituši salā, mēs secinājām, ka tas ir īpašs bruņojums, kas var saārdīt betonu un izraisīt jaudīgus sprādzienus. Tāds sprādziens izraisa cilvēku bojāeju un iznīcina betona celtnes, šis bruņojums paredzēts spēcīgam spiedienam un augstām temperatūrām," skaidroja augsti stāvoša Dienvidkorejas militārpersona.
Dienvidkorejas armija patlaban veic 20 nesprāgušo Ziemeļkorejas šāviņu izpēti. No 170 šāviņiem 80 nokrita salā, bet 90 - jūrā.
Ziemeļkorejieši pielieto koncentrētas apšaudes taktiku - to īstenojot, visi šāviņi vienlaicīgi trāpa mērķī un izraisa maksimālus postījumus, skaidroja Dienvidkorejas armijas pārstāvji.
Ziemeļkorejas armijas artilērija otrdien apšaudīja Dienvidkorejai piederošo Dzeltenās jūras salu Jonpjonu, kas atrodas trīs kilometru attālumā no abu valstu jūras robežas. Uzbrukumā nogalināti četri cilvēki, nodarīti postījumi desmitiem ēku, izraisījies meža ugunsgrēks.
Par upuriem vai postījumiem Ziemeļkorejas pusē oficiālā Phenjana neko nav ziņojusi.
Kopš 1950.-53.gada Korejas kara otrdienas incidents bija pirmā reize, kad Ziemeļkoreja apšaudījusi civilos objektus.
"Ziemeļkorejas artilērija [otrdien] plkst.14.34 (plkst.7.34 pēc Latvijas laika) organizēja nelikumīgu apšaudes provokāciju, un dienvidkorejiešu vienības nekavējoties pašaizsardzības nolūkā atklāja pretuguni," aģentūrai AFP apliecināja Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Uz Jonpjonas salu Ziemeļkoreja izšāvusi aptuveni 170 artilērijas šāviņu. Kā informēja Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Tējons, dienvidkorejiešu armija aizsargājoties raidījusi 80 šāviņus.
Pie robežas Dzeltenajā jūrā jau iepriekš notikušas abu valstu jūras spēku sadursmes, kas prasījušas upurus. Tādas bija 1999.gadā un 2002.gadā, kā arī pērn novembrī.
Taču spriedze abu Koreju starpā īpaši pieņēmusies spēkā, kopš šī gada martā tika nogremdēts dienvidkorejiešu karakuģis un Seula paziņoja, ka kuģa bojāeju izraisīja ziemeļkorejiešu izšauta torpēda. Phenjana šīs apsūdzības kategoriski noraidījusi.
Pēc otrdienas incidenta Dienvidkorejas armijā izsludināta augstākā kaujas gatavības trauksme. Uzbrukums izpelnījies asu starptautisko nosodījumu, vienlaikus pasaules sabiedrība mudina puses ievērot savaldību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
