Līdz 2050.gadam pārliecīga karstuma un sausuma dēļ Āfrikas platības, kas sasniegtu līdz pat miljonam kvadrātkilometru, var izrādīties nepiemērotas zemkopībai. Salīdzinājumam jāmin, ka saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem visā valstī šogad ar astoņām svarīgākajām kultūrām apsēta nedaudz mazāka platība.
Tiesa gan, minētajās Āfrikas teritorijās vēl būtu iespējams audzēt lopus, kuri vieglāk spēj panest svelmi un sausumu, norāda Nairobi Starptautiskais mājlopu pētniecības institūts, kas veicis šo pētījumu sadarbībā ar britu zinātniekiem. Lopkopības attīstīšana varētu dot 20-35 miljoniem iedzīvotāju iespēju palikt uz savas zemes un sagādāt sev iztiku, norāda pētnieki.
Trūcīgākajām mājsaimniecībām tas būtu risinājums, kas ļauj sagatavoties klimata pārmaiņām un vienlaikus izmantot sev par labu apstākli, ka Āfrikā pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Britu zinātnieki Filips Torntonss un Pīters Džounss pievērsuši uzmanību sausākajiem Āfrikas rajoniem, kurus jau šobrīd vismaz reizi sešās lauksaimniecības sezonās piemeklē neraža. Klimata modelēšanas ceļā viņi aplēsuši, ka gadījumā, ja pasaulē līdz gadsimta vidum būtiski nesamazināsies siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomi, zemkopības sezona minētajās platībās saruks īsāka par 90 dienām.
Šādos apstākļos tur būtībā vairs nevarēs audzēt kukurūzu - vienu no lauksaimniecības pamatkultūrām. Arī prosai, kas tiek uzskatīta par īpaši sausumizturīgu kultūru, reāli draudēs neraža.
Pētījuma autori iezīmējuši apvidu, kur afrikāņu sīkzemniekiem būtu ieteicams vairāk orientēties uz lopkopību nekā uz zemkopību.
Tomēr viņi atzinuši, ka šobrīd pieejamie klimata modeļi un metodes ļauj spriest galvenokārt par tendencēm plašākos reģionos, taču attiecībā uz šaurākiem apvidiem paliek daudz neskaidrību. Lai noteiktu kopienas, kuras globālā sasilšana apdraud visnopietnāk, būtu jāinvestē klimata modeļu pilnveidošanā, norāda zinātnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
