Konstatētais ir pārsteidzis daudzus pētniekus, jo līdz šim pieņemts, ka neandertāliešiem ir bijis maz kopīga ar mūsdienu cilvēku iedzimtajām īpatnībām. Lēsts, ka aptuveni 1% - 4% no Eirāzijā dzīvojošo cilvēku genomu avots ir neandertālieši.
Jaunākie pētījumi arī liek pārvērtēt pazīstamāko no modernākajām cilvēku izcelšanās teorijām, kas norāda, ka cilvēces šūpulis ir Āfrika, un ka cilvēki izcēlušies pirms 200 000 gadu. Pēcāk, pēc 50 000 - 60 000 gadu - salīdzinoši neliela cilvēku grupa pameta Āfriku, lai apdzīvotu pārējo pasauli.
Tikmēr neandertāliešu teorija norāda uz lielāku neandertāliešu ģenētiskās informācijas īpatsvaru. "Tie [neandertāliešu genomi] nav visuresoši. Tikai dažos no mums tie ir," sacījis Maksa Planka Institūta evolucionārās antropoloģijas profesors Svante Pābo. Viens no teorijas, kas Āfriku nosaka par cilvēces šūpuli, radītājiem un aizstāvjiem, profesors Kriss Stringers atzinis, ka bijis pārsteigts par dažiem jaunā pētījuma aspektiem, gan atzīdams, ka neviens vien no secinājumiem bijis jau agrāk zināms.
Viskonsinas - Medisonas Universitātes antropoloģijas profesora asistents Džons Havkss atzinis, ka bijis pārsteigts par rezultātiem. "Viņi ir mēs. Mēs esam viņi," teicis Havkss. "Jau iepriekš bija pieļauts, ka tas ir iespējams [ka cilvēkos ir neandertāliešu gēni], bet es esmu pārsteigts par milzīgo apjomu. Es tiešām negaidīju, ka tas būs lielāks par 4%," sacījis Havkss.
Kopumā daudzu universitāšu kopīgi veiktais un Maksa Planka institūta vadītais pētījums ilga vairāk nekā četrus gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
