Tomēr viņa ievēlēšana par ceturto Dienvidāfrikas prezidentu kopš aparteīda režīma beigām tiek vērtēta ļoti pretrunīgi gan ar viņu saistīto korupcijas skandālu dēļ, gan arī daļēji viņa uzsvērtās uzticības dēļ cilšu kultūrai.
67 gadus vecais Zuma joprojām iecienījis apmeklēt zulu tradicionālās ceremonijas, tērpies leopardu ādās. Viņš publiski izrāda mīlestību visām četrām savām sievām un 18 bērniem, bet ANC saietos viņš gatavs iesaistīties trakulīgā dejā un aizrautīgi dzied pretaparteīda cīnītāju himnu "Umshini Wami" ("Dodiet manu patšauteni").
"Viņš ir pateicīga persona karikatūrām," atzīst politikas zinātnieks Ādams Habibs.
Zuma par populāru izsmiekla objektu kļuva 2006. gadā, kad tiesai, kas viņu attaisnoja izvarošanas lietā, nākamais prezidents paziņoja, ka pēc seksa bez izsargāšanās ar prasītāju, kura bija inficēta ar HIV, iegājis dušā, lai pasargātu sevi no AIDS.
Zumas reputācijai par labu nav nākusi arī gadiem ilgusī tiesiskā stīvēšanās, kuru izraisīja apsūdzības korupcijā saistībā ar ieilgušo izmeklēšanu kādā ieroču tirdzniecības darījumā. Prokuratūra galu galā atsauca izvirzītās apsūdzības, taču tikai tāpēc, ka tās darbu traucējusi politiska iejaukšanās.
Zuma, kas bērnībā ganīja govis tālu zulu zemes vidienē, pēc aparteīda režīma krišanas taisīja strauju politisko karjeru, neskatoties uz konfliktu ar savu sīvāko sāncensi un bijušo Dienvidāfrikas prezidentu Thabo Mbeki, kas 2005. gadā viņu padzina no viceprezidenta krēsla.
Ar nabadzīgo masu atbalstu un, izmantojot savu sabiedroto - arodbiedrību un komunistu - organizatoru spējas, Zuma 2007. gada decembrī spēja Mbeki izspiest no ANC līdera pozīcijām.
Vēl pēc deviņiem mēnešiem jaunā partijas vadība piespieda Mbeki pamest arī prezidenta amatu.
Zumas biogrāfs Džeremijs Gordins norāda, ka ANC kreiso spārnu atsvešinājis Lielbritānijā izglītotā Mbeki elitārisms.
Savukārt pašmācības ceļā izglītību guvušais Zuma atklāti nostājies pret pilsētu intelektuāļu "modernistu aizspriedumiem", uzsver analītiķis Ksolela Mangcu.
"Dažiem cilvēkiem Zuma ir biedējošs, īpaši baltajiem, jo viņš nāk no pasaules, kurā tie neiederas," atzīst Gordins.
Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Ipsos" nesen veiktā aptauja liecina, ka desmit ballu skalā Zumam dotais melnādaino vērtējums ir 7,7, bet baltie viņu novērtējuši tikai ar 1,9.
Ja Zuma iemieso dzīvē vīlušos cerības, tad tas ir tāpēc, ka viņam piemīt retas spējas izrādīt empātiju, gan, uzrunājot atbalstītāju pūļus, gan, izrādot gatavību aprunāties ar ikvienu Nkandlā, kas to vēlas.
"Viņš vienkārši ir cilvēks ar lielu šarmu, un viņš sākotnēji ir cieņas pilns pret citiem," apgalvo Gordins.
Taču šīm spējām ir arī otra puse.
"Viņš uzklausa ikvienu sev apkārt, un tas apmiglo viņa lemtspēju," atzīst kāds ANC pārstāvis, kurš vēlējās saglabāt savu anonimitāti.
Zuma savu vēstījumu pielāgo attiecīgajai auditorijai, un tas bieži noved pie savstarpēji izslēdzošiem paziņojumiem.
Viņa šarms slēpj plēsoņas pacietību, ko Gordins attaisno ar desmit gadiem, kurus Zuma pavadījis aparteīda režīma cietumos, kā arī ar viņa atrašanos trimdas ANC izlūkdienesta vadītāja amatā.
Vienlaikus Zumam piemīt sarunu vedēja talants, un viņš spēlēja ievērojamu lomu grūtajās sarunās, kas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Dienvidāfrikā nodrošināja pāreju uz demokrātiju, kā arī Burundi miera procesā.
Tomēr viņa kritiķos satraukumu neizraisa stereotipi, uzsver pētnieks Marks Gevaisers.
"Neapmierinātība ar Zumu balstās viņa populistiskajā politikā un viņa neslēptajā viedokļa trūkumā," uzskata Gevaisers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
