Zviedrijas valdība nesāks jaunu izmeklēšanu, lai noskaidrotu prāmja "Estonia" bojāejas iemeslus, informēja aģentūra AP. Izskatot materiālus par prāmja bojāejas iemesliem, nav atrasti motīvi jaunai izmeklēšanai.
Valdība uzskata, ka nav nekādu jaunu apstākļu, kuri liecinātu par to, ka nepieciešams veikt izmeklēšanu, kā arī par to, ka tas, kas patiesībā noticis uz prāmja, nesakrīt ar Igaunijas, Somijas un Zviedrijas kopīgās komisijas versiju, pirmdien paziņoja Zviedrijas valdība.

Zviedrijas valdība uzsvērusi nepieciešamību sniegt sabiedrībai skaidru un uzticamu informāciju.

Zviedrijas valdība arī informējusi, ka gatavojas izveidot datu bāzi, kurā tiktu iekļauta informācija par prāmja vraku, lai dati būtu pieejami sabiedrībai.

Somijas laikraksts "Helsingin Sanomat" trešdien ziņoja, ka, pakļaujoties bojāgājušo radinieku un vairāku politiķu spiedienam, Zviedrijas valdība nolēmusi uzsākt jaunu 1994.gadā nogrimušā prāmja "Estonia" avārijas apstākļu izmeklēšanu.

Pasažieru un automašīnu prāmis "Estonia" nogrima Baltijas jūrā 1994.gada 28.spetembrī, un katastrofā bojā gāja 852 cilvēki, arī Latvijas pilsoņi.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas oficiālā izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka avāriju izraisījusi vētra Baltijas jūrā, prāmja priekšējo durvju konstrukcijas defekts, kā arī pārāk liels pārvietošanās ātrums. Izmeklētāju grupa no Vācijas kompānijas "Meyer Werft", kas būvējusi "Estonia", apšauba šos komisijas secinājumus un apgalvo, ka prāmis neesot uzturēts pietiekami labā tehniskā stāvoklī, bet sūce "Estonia" korpusā varējusi rasties nepareizi izvēlēta ātruma, terorisma akta vai kuģa apkalpes neprofesionālas rīcības dēļ.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit