Zviedrijā aug popularitāte dalību NATO atbalstošajai opozīcijai
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pēdējo gadu Krievijas militārā aktivitāte veicinājusi četru spēcīgu Zviedrijas opozīciju partiju atbalstu Zviedrijas dalībai NATO. Opozīcijas bloka popularitātes pieaugums pašvaldību vēlēšanu gadā savukārt radījis spiedienu uz Stefana Lofvenu centriski kreiso valdību, ziņo portāls "Politico".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Zviedrijā pirmo reizi vienotu bloku izveidojušas četras partijas, kas atbalsta pievienošanos NATO. "Es uzskatu, ka nākošās vēlēšanas varētu būt kas līdzīgs referendumam par Zviedrijas iestāšanos NATO," viņš norāda.

"Ja Zviedrija izrādīs vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti, sociāldemokrātiem, kuri veido mazākuma valdību un ieņem arī premjera krēslu, arī nāksies to pieņemt, medijam norādījis Gēteborgas Universitātes politologs un sociāldemokrātiskās partijas aktīvs biedrs Ulfs Bjerelds.

Laika gaitā mainījies arī sabiedrības viedoklis par dalību Ziemeļatlantiskajā aliansē. Kompānijas "Inizio" janvāra sākumā īstenotā aptaujā jau 43% zviedru izteikuši atbalstu Zviedrijas dalībai NATO, bet 37% iestājušies pret to. Lai gan pretestība šādam pavērsienam valstī vidēji saglabājas spēcīga, vēl pirms gada 37% zviedru izteica atbalstu dalībai, bet 42% bija pret.

Šomēnes NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs, viesojoties Zviedrijā, atzīmēja, ka sadarbība starp vēsturiski neitralitāti ieturējušo valsti un spēcīgāko militāro organizāciju pasaulē jau šobrīd ir ļoti cieša. "Ja Zviedrija izteiktu vēlmi pievienoties NATO, uzskatu, ka tā saņemtu plašu atbalstu NATO iekšienē," viņš teicis.

Valsts jau ir atjaunojusi obligāto militāro dienestu, kas tika pārtraukts 2010. gadā. Dienestā tiks iesaukta un obligāto apmācību izies tikai neliela daļa no visiem iesaucamajiem. Tāpat pēc gandrīz desmit gadus ilga pārtraukuma Gotlandē atkal tiks izvietoti bruņotie spēki un izdevumi palielināti par aptuveni 274 miljoniem eiro.

Militārās reformas tiek īstenotas, ņemot vērā Krievijas militārās aktivitātes kopš 2014. gada. Maskavas lēmums okupēt un anektēt Krimu iebiedēja Baltijas jūras reģiona valstis. Turklāt tieši 2014. gadā zviedru amatpersonas ziņoja, ka netālu no Stokholmas ūdenī fiksēta zemūdene, kura gan tā arī netika atrasta. Izskanēja aizdomas, ka tā piederējusi Krievijai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievija NATO Zviedrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form