Foto: EPA/LETA
Lielbritānijas Augstākajai tiesai ceturtdien turpinot izskatīt "Wikileaks" dibinātāja Džūljena Asanža apelācijas prasību pret izdošanu Zviedrijai, Zviedrijas varasiestāžu advokāte KIēra Montgomerija apliecināja, bijušā austrāliešu hakera izdošanas pieprasījums ir likumīgs.

Dienu iepriekš Asanža advokāte Daina Rouza tiesā tika teikusi, ka rīkojums par izdošanu nav likumīgs, jo prokurors šāda rīkojuma izdošanai nav atbilstošā tieslietu institūcija.

Tomēr Montgomerija - britu juriste, kas tiesā pārstāv Zviedrijas varasiestādes, - šādu interpretāciju noraidīja.

Konvencijās, kas 2004.gadā tika aizstātas ar Eiropas aresta orderu sistēmu, kuru Zviedrija izmanto centienos panākt Asanža izdošanu, ir skaidri noteikts, ka prokurori tiek uzskatīti par tiesu varas institūciju, skaidroja Montgomerija.

Lielbritānijas Augstākā tiesa trešdien sāka izskatīt Asanža apelācijas sūdzību pret izdošanu Zviedrijai, kur viņš tiek apsūdzēts izvarošanā.

40 gadus vecā austrālieša advokāte Daina Rouza Londonas tiesā sacīja, ka Zviedrijas prokuroram, kas 2010.gadā izdeva Eiropas aresta orderi, nav bijis atbilstošu juridisko pilnvaru to darīt.

Tas, ka Asanža aresta orderi izdevis prokurors, apdraud 1500 gadus pastāvējušos juridiskos principus, sacīja Rouza, norādot - nav nekādu garantiju, ka prokurors varētu būtu tik "neatkarīgs un objektīvs" kā tiesnesis.

Viņa sacīja, ka tā ir "nopietna iejaukšanās indivīda brīvībā".

Septiņi tiesneši - seši vīrieši un viena sieviete - divas dienas izskata Asanža apelāciju, un ir sagaidāms, ka viņi savu spriedumu pasludinās pēc dažām nedēļām.

Ja tiesa Asanža apelāciju noraidīs, viņš Lielbritānijā būs izsmēlis visas tiesu sistēmas iespējas lēmuma pārsūdzībai. Tomēr vēl viņš varēs vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādīja prokuratūra.

Asanžs tika aizturēts Lielbritānijā 2010.gada decembrī, pamatojoties uz divu Zviedrijas pilsoņu sūdzībām par seksuālu uzbrukumu. Pats Asanžs šīs apsūdzības noraida.

Asanžs valkā elektronisko aproci, un viņam noteikts mājas arests.
Viņš atzinis, ka visvairāk baidās no izdošanas ASV, kur, pēc Asanža advokātu domām, viņu varētu ievietot bēdīgi slavenajā Gvantanamo bāzē saistībā ar atklātībai nodotajiem neskaitāmajiem Savienoto Valstu slepenajiem dokumentiem, tostarp ap ceturtdaļmiljonu diplomātisko telegrammu un tūkstošiem slepenu dokumentu par kariem Afganistānā un Irākā.

Asanžs tiek vērtēts pretrunīgi - ASV viceprezidents Džo Baidens viņu nosaucis par "augsto tehnoloģiju teroristu", savukārt Asanža atbalstītāji nominējuši viņu Nobela Miera prēmijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!