"Baltijas valstis ir Zviedrijas sfēra gan ģeogrāfisku, gan vēsturisku iemeslu dēļ," teicis Olle Vestbergs, kurš ieņēma Zviedrijas Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatu no 1991. līdz 1993. gadam, kad šī Skandināvijas valsts pati sadūrās ar banku sistēmas krīzi.
Zviedrijas bankas sāka savu darbību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pirms 15 gadiem, kad tajās pēc Padomju Savienības sabrukuma tika deregulēti kredītu tirgi, piedāvājot izaugsmes iespējas Skandināvijas biznesa struktūrām, kuras meklēja iespējas dažādot un vairot savus ienākumu avotus.
2008. gadā "Swedbank" pārzināja 49% privātās kreditēšanas Igaunijā, bet SEB īpatsvars Lietuvas tirgū sasniedza 30,1%.
Vestbergs tagad vada Zviedrijas institūtu, kas specializējas Zviedrijas starptautiskajās attiecībās. Viņš norādīja, ka Zviedrijas bankas "pakļautas riskam un lielākā daļa to biznesa operāciju veiktas eiro valūtā". Kopš septembra Zviedrijas krona ir zaudējusi aptuveni 20% savas vērtības attiecībā pret eiro, un tas nozīmē, ka biznesa darījumu izmaksas ir krasi pieaugušas.
"Palielinās zaudējumi no aizdevumiem, un valda liela neskaidrība, kādu līmeni šie zaudējumi sasniegs šajās valstīs," teica Somijas bankas "Evil Bank" analītiķe Elīna Riuta.
Zviedrijas bankas aizdevušas Baltijas valstīm kopsummā 500 miljardus kronu (31,25 miljardus latu), tai skaitā 80 miljardus Ziemeļvalstu reģiona lielākajai banku grupai "Nordea", 200 miljardus bankai SEB un 200 miljardus bankai "Swedbank", liecina Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvaldes skaitļi.
Visneaizsargātākā ir "Swedbank", kura nodrošinājusi 17% no kredītu kopsummas Baltijas valstīs, tai seko SEB ar 12% un "Nordea" ar 3%, teica Riuta.
"Summas ir lielas - it īpaši "Swedbank" un SEB. Tām kaut kā jātiek galā, un tas apdraudēs šo banku stabilitāti un kreditēšanas spēju," sacīja Vestbergs.
Finanšu uzraudzības pārvalde pārrauga 3900 kompānijas, un tās analītiķis Masihs Vazdi norādīja, ka "riski ir lieli absolūtos skaitļos, taču tie ir tikai maza daļa no banku kopējiem riskiem". "Pašreizējā situācija Baltijas valstīs, kur iekšzemes kopprodukts (IKP) gadā samazinās par aptuveni 10%, protams, ir izaicinoša, un bankām turpmākajos gados būs lieli kredītu zaudējumi Baltijas valstīs," viņš teica.
Tā kā riski Baltijā veido mazāk nekā 10% no Zviedrijas banku sektora, tie neapdraud Zviedrijas ekonomiku kopumā, kurā banku sektors 2007.gadā deva 3% no iekšzemes kopprodukta.
Tomēr vājināts banku sektors nav laba ziņa Zviedrijai, kurā ekonomikas lejupslīde sākās 2008.gada otrajā ceturksnī.
"Pastāv liela neskaidrība par gaidāmajiem zaudējumiem no kreditēšanas, taču pašlaik Zviedrijas bankas ir labi kapitalizētas un tām vajadzētu izturēt pat ļoti nelabvēlīgu notikumu attīstību Baltijas valstīs," sacīja Vazdi.
Zviedrijas valdība arī ir izstrādājusi plānu palīdzības sniegšanai banku sektoram.
Divas riskam visvairāk pakļautās bankas - "Swedbank" un SEB - nesen ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu savu finansiālo situāciju. Pirmā neizmaksās ierosinātās dividendes par 2008.gadu, lai palielinātu savus naudas krājumus, bet otra paziņojusi par akciju emitēšanu, lai atvieglotu kreditēšanu.
Ceturtajā ceturksnī "Swedbank" ienākumi no pamatdarbības samazinājās par 41% salīdzinājumā ar tādu pašu iepriekšējā gada posmu, bet SEB - par 12%.
"Nordea", kuras ienākumi no pamatdarbības ceturtajā ceturksnī samazinājās par 28%, arī plāno samazināt dividendes, lai palielinātu kapitālu par trim miljardiem eiro (2,1 miljards latu).
Pagājušajā nedēļā reitingu aģentūra "Moody's" paziņoja, ka tā joprojām uzskata Zviedrijas bankas par stabilām.
"Neraugoties uz ievainojamību, "Moody's" joprojām uzskata, ka kopumā Zviedrijas finanšu sektors ir stabils, pateicoties iekšzemes mazumtirdzniecības franšīzēm un vēsturiski labiem finansiālajiem pamatiem, kam jābūt labam amortizatoram, kas absorbēs finanšu rādītāju zināmu pasliktināšanos," teikts aģentūras paziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
