Foto: AFP/Scanpix/LETA

Zviedrijas jaunā labējā valdība otrdien paziņojusi par atteikšanos no "feministiskās ārpolitikas", kuru 2014.gadā ieviesa kreisie.

Valdība skaidroja, ka šāds apzīmējums var būt kontrproduktīvs.

Jaunais Zviedrijas ārlietu ministrs Tubīass Billstrems par atteikšanos no "feministiskās ārpolitikas" paziņoja uzreiz pēc tam, kad premjerministrs Ulfs Kristersons prezentēja jaunās valdības sastāvu.

Jau vēstīts, ka trīs Zviedrijas labējās partijas vienojās veidot mazākuma valdību ar galēji labējās partijas Zviedrijas Demokrāti parlamentāro atbalstu.

"Feministiskās ārpolitikas" jēdzienu ir pārņēmušas vairākas valstis, bet citās valstīs, īpaši Tuvajos Austrumos, tas izraisījis pretrunīgus vērtējumus.

Ar šo terminu 2014. gadā nāca klajā bijusī Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma (fotogrāfijā), liekot dzimumu līdztiesību Zviedrijas starptautiskās darba kārtības centrā.

"Feministiskās ārpolitikas" mērķi ietvēra ekonomiskās emancipācijas veicināšanu, seksuālās vardarbības apkarošanu un sieviešu politiskās līdzdalības uzlabošanu.

"Dzimumu līdztiesība ir pamatvērtība Zviedrijā un arī šīs valdības pamatvērtība", ziņu aģentūrai TT norādīja Billstrems, kurš pārstāv moderātus.

"Taču mēs nelietosim izteicienu "feministiskā ārpolitika", jo etiķetes uz lietām mēdz aizsegt saturu," norādīja jaunais ārlietu ministrs.

Šodien no Ārlietu ministrijas mājas lapas tika izņemtas dažādas publikācijas par "feministisko ārpolitiku".

Billstrems paziņoja, ka citos ārpolitikas aspektos lielas izmaiņas nebūs, piemēram, kas attiecas uz Zviedrijas pievienošanos NATO.

2015. gadā Valstrēmas kritiskie izteikumi par sieviešu tiesībām Saūda Arābijā noveda pie tā, ka Saūda Arābija atsauca savu vēstnieku no Zviedrijas.

Cik veiksmīga bijusi "feministiska ārpolitika", ir grūti novērtēt.

2021. gadā publiskotā dokumentā Zviedrija paziņoja, ka cita starpā tā ir palīdzējusi izstrādāt jaunu politiku par sieviešu politisko pārstāvniecību Moldovā un Somālijā un sekmējusi dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu Kolumbijas 2016. gada miera līgumā.

Tā arī sekmējusi jaunu likumu pieņemšanu 20 valstīs. Bieži šie likumi bijuši saistīti ar vardarbību dzimuma dēļ, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu laulībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!