Zviedrijas valdības institūcijas un politiķi bezrūpīgi un neprofesionāli tērējuši kāda Baltijas jūras valstu palīdzības fonda līdzekļus, pirmdien ziņo laikraksts "Dagens Nyheter".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ideju par Baltijas "miljardu fonda" izveidi 1996.gadā Baltijas jūras valstu augstākā līmeņa sanāksmē Visbijā ierosināja Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons. Kopš tā laika parlaments ir apstiprinājis lēmumu piešķirt fondam divus miljardus Zviedrijas kronu (125 miljoni latu) palīdzības sniegšanai Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai un Krievijas ziemeļaustrumiem.

Pamatojoties uz "miljardu fonda" sekretariāta direktora Ērika Hammaršelda ziņojumu, laikrakstā pausts viedoklis, ka nauda daudzos gadījumos ir iztērēta bezrūpīgi un neprofesionāli un ka nav ticis kontrolēts, kā šie līdzekļi ir tikuši izlietoti.

Pirmo miljardu Zviedrijas kronu (62,8 miljoni latu) bija paredzēts atvēlēt pārtikas rūpniecības, enerģētikas sistēmu, izglītības, vides aizsardzības un infrastruktūras attīstības programmās, lai veicinātu palīdzību, izmantojot Zviedrijas kompāniju eksporta potenciālu, kā arī lai celtu vietējo nodarbinātības līmeni.

No pirmā miljarda 840 miljoni Zviedrijas kronu (53 miljoni latu) tika ieguldīti 68 projektos, bet visa nauda ir iztērēta un lēmumus par tās investēšanu pārsvarā pieņēma valdības departamenti, nevis nevalstiskās organizācijas, kurām ir pieredze šādā darbā.

Kā viena no organizācijām, kurai ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai uzraudzītu, kā tiek tērēti šie līdzekļi, laikrakstā minēta Zviedrijas attīstības aģentūra SIDA.

Lai arī Hammaršelda ziņojumā fonda darbība visumā novērtēta kā veiksmīga, laikrakstā uzsvērts, ka šis ziņojums ir pārsteidzoši kritisks un ka tajā ir daudz zemtekstu. Ziņojumā teikts, ka daudzus projektus uzsākuši politiķi un amatpersonas, kurām ir izdevies izvirzīt savas iniciatīvas.

Vairākiem projektiem trūkst skaidri definētu mērķu, līdz ar to ir sarežģīti izvērtēt to rezultātus un kontrolēt izdevumus. Kā viens no līdzekļu izmantošanas veidiem minētas Zviedrijas ministru vizītes Baltijas jūras reģiona valstīs un līdzekļu piešķiršana valdības popularitātes vairošanai.

Ziņojumā uzsvērts, ka nereti atbildība par projektiem bija dalīta starp vairākām ministriju nodaļām un naudas izmantotājiem, tādēļ ir praktiski neiespējami atrast kādu, kurš būtu atbildīgs par šiem projektiem.

Laikraksts "Dagens Nyheter" arī norāda, ka tā vietā, lai īstenotu lietderīgus mērķus, nauda, pirmkārt, tikusi tērēta politiskai propagandai.

Šobrīd "Baltijas miljardu" līdzekļu sadali kontrolē Zviedrijas Ārlietu ministrijas sekretariāts. Iepriekš sadarbība ar Baltijas jūras austrumu piekrastes valstīm bija kādreizējā Zviedrijas banku sektora uzraudzības iestādes vadītāja un tagadējā "Hansapank" uzraudzības padomes priekšsēdētāja Andersa Sālena pārziņā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form