Divas izmeklēšanas komisijas, kuras pēc Zviedrijas valsts pasūtījuma veica prāmja "Estonia" bojāejas apstākļu izpēti, secinājušas, ka nogrimšanu izraisīja un paātrināja kuģa priekšējās lūkas atvēršanās, informēja Zviedrijas radio.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Abu pētījumu ziņojumi tiks publicēti maijā. Tos izstrādāja Hamburgā esoša darba grupa un Gēteborgas Kalmersa tehniskā universitāte sadarbībā ar Skotijas Stratklaides universitāti.

Veicot pētījumu, tika izmantota grimšanu simulējoša datorprogramma un baseinos esošs kuģa modelis.

Atšķirībā no 1997. gadā veiktā pētījuma, tika noskaidrots, ka ūdens ieplūda arī caur prāmja sānos esošajām ventilācijas atverēm un logiem. Citādi nekas būtiski jauns netika atklāts.

Pētnieki intervēja arī tos, kuri izglābās no kuģa katastrofas. Pie vraka pētnieki neienira, jo to liedz spēkā esošais kapa miera līgums. Nirēji, kuri ir niruši pie vraka, pētījumā atteicās piedalīties.

Divus gadus ilgā pētniecības darba galvenais mērķis bija noskaidrot, kādēļ prāmis nogrima tik ātri.

Pasažieru prāmis "Estonia" nogrima 1994. gada 28. septembrī Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā, aizraujot dzelmē 852 cilvēku dzīvības. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 137 cilvēki.

Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Prāmja "Estonia" nogrimšana ir Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form