'Attīstībai/Par!'
Pabriks

Foto: LETA

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Arti Pabriku, viņš Vidzemes vēlēšanu apgabalā startēs ar pirmo numuru. Portāls "Delfi" pirms gaidāmās "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijas īsumā iepazīstina ar katras partijas, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, izvirzīto premjera amata kandidātu.

Pabriks (1966) politiskajā arēnā sevi pieteica jau 1998. gadā, kad piedalījās Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanā. Par spīti tam, ka parakstīja Tautas partijas manifestu, publiskajā telpā viņš turpināja uzstāties kā politologs. 

Foto: LETA; Ārlietu ministrs Pabriks uzstājas Tautas partijas politiskajā konferencē, 2006.

Jau 2002. gadā Pabriks no Tautas partijas kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās. Viņš netika ievēlēts, taču aptuveni pēc pusotra gada tika pie "mīkstā" mandāta. Līdz ar nonākšanu Saeimā Pabriks kļuva par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju un Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru.

2004. gada vasarā politiķis kandidēja arī EP vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, taču netika ievēlēts. Jau tā paša gada jūlijā Pabriks kļuva par ārlietu ministru Induļa Emša mazākuma valdībā. Jau oktobrī šī valdība krita, taču Pabriks ministra amatu saglabāja arī nākamajā – Aigara Kalvīša – valdībā.

2006. gadā Pabriks startēja arī 9. Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas, viņš tika ievēlēts un atkal nokļuva ārlietu ministra krēslā. Nākamā gada pavasarī viņš tika izvirzīts kā viens no Tautas partijas pretendentiem uz Valsts prezidenta amatu, taču nesekmīgi. Tā paša gada rudenī Pabriks demisionēja, jo nepiekrita valdības lēmumam par toreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu.


"Es apzinos, ka mana aiziešana no amata valdības darbu tikai apgrūtinās, taču es nevaru rīkoties citādi un turpināt darbu neuzticības apstākļos,"teica Pabriks.

Izglītība:

1996
Orhūsas Universitāte Dānijā, politikas zinātnes doktors;

1992
Latvijas Universitāte, vēstures specialitāte.  

Sākotnēji premjers Kalvītis ministra demisiju nepieņēma: "Es nepieņemšu viņa demisiju, jo ministram ir jāturpina strādāt un jāpabeidz iesāktie darbi, piemēram, Latvijas–Krievijas robežlīguma noslēgšana. Viena lieta ir izpratne par politisko situāciju, bet otra – darbu izpilde, kurus ministrs ir uzņēmies." Taču politiķis nepieļāva iespēju palikt ministra amatā, un pāris dienu vēlāk Kalvītis tomēr pieņēma Pabrika demisiju. Pēc tam Pabriks atjaunoja savu deputāta mandātu.

Neilgi pēc tam Pabriks pameta Tautas partiju un drīz pēc tam kopā ar vēl vienu Tautas partiju pametušu politiķi Aigaru Štokenbergu iesaistījās sabiedriskās organizācijas "Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij" veidošanā. Organizācija vēlāk pārtapa par partiju "Sabiedrība citai politikai", un Pabriks kļuva par tās valdes locekli.

2011. gada pavasarī, kad Pabriks jau bija aizsardzības ministrs, Jūrmalas tiesā tika iesniegta prasība pret politiķi saistībā ar viņa izteikumiem, nosaucot par 100 latiem strādājošos par muļķiem. Taču prasība tā paša gada novembrī tika pilnībā noraidīta.

Politiķa pārstāvētā partija "Sabiedrība citai politikai" pēcāk iesaistījās apvienībā "Vienotība", no kuras saraksta viņš kandidēja gan 10., gan 11. Saeimas vēlēšanās. Abās Saeimās politiķis veiksmīgi iekļuva.

Foto: LETA; Saeimas deputātu Pabriks un Aigars Štokenbergs piedalās partijas "Sabiedrība citai politikai" dibināšanas kongresā, 2008.

Gan 10., gan 11. Saeimā Pabriks ieņēma aizsardzības ministra posteni valdībās, kuras veidoja Valdis Dombrovskis (V). 2011. gada otrajā pusē politiķis tika ievēlēts partijas "Vienotība" valdē. Aizsardzības ministra krēslu Pabriks zaudēja vien līdz ar Dombrovska demisiju pēc Zolitūdes traģēdijas.

Pēc Dombrovska atkāpšanās 2013. gadā Pabriks tika divas reizes nominēts Ministru prezidenta amatam. Taču Valsts prezidents Andris Bērziņš abas reizes Pabrika kandidatūru šim postenim noraidīja, līdz ar to politiķim nācās atjaunot savu Saeimas deputāta mandātu.

2014. gadā Pabriks no "Vienotības" saraksta veiksmīgi kandidēja EP vēlēšanās, kā arī tika ievēlēts partijas valdē. Jau nākamajā gadā viņš tika minēts kā iespējamais Valsts prezidenta amata kandidāts no "Vienotības", taču pēcāk "Vienotība" lēma, ka atbalstīs Zaļo un zemnieku savienības kandidātu Raimondu Vējoni. 

Īpašumā

zeme un ēka Kokneses novadā

zeme un ēka Engures novadā

"Toyota Land Cruiser" (2008) 

Kopīpašumā

zeme Engures novadā

Uzkrājumi

113 142 eiro

13 478 Lielbritānijas sterliņu mārciņas 

CVK publicētā informācija.

2017. gadā, vēl būdams "Vienotības" pārstāvis, Pabriks aicināja partiju "Vienotība" apvienoties ar Jauno konservatīvo partiju, Latvijas Reģionu apvienību un partiju "Latvijas attīstībai". Taču šis aicinājums cieta neveiksmi.

Lai gan "Vienotību" šovasar pameta, Pabriks vēl joprojām ir EP deputāts.

Šajos gados Pabriks aktīvi darbojies EP. Piemēram, viņš bija galvenais ziņotājs ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgumam (CETA), kā arī panācis CETA pieņemšanu un vienošanos ar ES dalībvalstīm un nodrošināja EP atbalstu Eiropas robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidei.

Jāatgādina, ka vēl pērnruden politiķis apliecināja, ka "Vienotību" negrasās pamest, taču šovasar domas mainīja un nolēma pārstāvēt partiju apvienību "Attīstībai/Par!".

Politiķis skaidroja, ka "lēmums nav bijis viegls, taču tam nevajadzētu būt pārsteigumam ne "Vienotības" oficiālajiem, ne neoficiālajiem vadītājiem".

"Es nevēlos turpināt vecās politikas tradīcijas, runājot par jaunu politiku. Es nebūšu izkārtne, kas vēlīgi dod politisku svētību jauniem politiķiem Latvijā. Esmu gatavs strādāt melnu muti, lai "Attīstībai/Par!" iegūtu sabiedrības uzticību un uzvarētu Saeimas vēlēšanās,"

skaidroja politiķis. 

Pabrika stiķi un niķi:

  • 1996. gadā Pabriks kļuva par pirmo Vidzemes Augstskolas rektoru. 

  • 2005. gadā politiķis skaidroja, ka neatbalsta priekšlikumu Satversmē iekļaut normu, ka valsts aizsargā laulību starp vīrieti un sievieti, jo tas nav juridiski pieņemams un neatbilst konstitūcijas garam kopumā. 

  • 2007. gada sākumā toreizējā premjera Kalvīša vadītā koalīcija izkārtoja Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu, kas paredzēja pilnīgu atteikšanos no Latvijai savulaik atņemtās Abrenes teritorijas. Pabriks kā ārlietu ministrs toreiz sacīja, ka jāizmanto iespēja noslēgt šo līgumu, lai beidzot tiktu nostiprināta abu valstu robeža un šeit nevarētu ieklīst Latvijai naidīgi spēki. Debatēs viņš sacīja:

    "Abrenes atgūšanas iespējas nav lielākas kā Tobago vai Gambijas atgūšana."

  • 2007. gada aprīlī Pabriks tika minēts kā iespējamais Tautas partijas prezidenta amata kandidāts, taču vēlāk politiķis atteicās kandidēt uz šo augsto amatu. Viņš savu lēmumu pamatoja ar to, ka, izanalizējot iespējamo Saeimas balsojumu, sapratis, ka daudzi parlamentā viņu nevēloties redzēt kā nākamo Valsts prezidentu.

  • 2008. gadā Pabriks un Štokenbergs aicināja prezidentu Valdi Zatleru iestāties par "politiskās dzimtbūšanas atcelšanu" jeb partiju finansēšanu no valsts budžeta.

  • 2009. gada 13. janvārī Doma laukumā notika opozīcijas partijas "Sabiedrība citai politikai" pieteiktā protesta akcija, kurā piedalījās aptuveni 10 000 cilvēku. Uzrunājot sanākušos, Pabriks teica:

    "Cilvēks, kas neuzklausa tautas balsi, šodien nedrīkst būt pie varas. Šovakar mēs esam sanākuši ar vienu lielu prasību – mēs prasām Latvijas Valsts prezidentam ārkārtas vēlēšanas un šīs Saeimas atlaišanu."

  • 2013. gada septembrī Rīgas konferences diskusijā, norādot, ka Vācijas sauszemes karavīri nepiedalīsies NATO un tās partnervalstu mācībās "Steadfast Jazz 2013", Pabriks sacīja, ka Latvija Vācijas karavīrus ir gatava uzņemt ar labvēlību kopš 1940. gada (angl. – "We are welcoming German boots on the ground here in Latvia ever since 1940"). Tas radīja neizpratni sabiedrībā, taču vēlāk viņš skaidroja, ka to attiecinājis uz gaidāmajām NATO mācībām.

  • 2017. gadā sarunu festivāla "Lampa" "Cepienā" politiķis norādīja: 

    "Es lekcijās un visur stāstu: "Mīļie draugi, politiķis ir sabiedrības spogulis. Es teiktu, šodien tāds interaktīvais spogulis." Īstenībā tad, kad jūs smejaties par mums, tad jūs… Nu tā kā atgādināt sev par to visu."

Raksta gatavošanā izmantots ziņu aģentūras LETA arhīvs.