'Jaunās Vienotības' 
Kariņš

Foto: LETA

"Jaunā Vienotība" 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu, kurš gan partijas parlamenta deputātu kandidātu sarakstā nav iekļauts. Portāls "Delfi" pirms gaidāmās "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijas īsumā iepazīstina ar katras partijas, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, izvirzīto premjera amata kandidātu.

ASV uzaugušais Kariņš (1964) pie politiskā apvāršņa parādījās līdz ar partijas "Jaunais laiks" dibināšanu. Viņš 2002. gadā bija viens no partijas dibinātājiem. Tai pašā gadā viņš sekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās un kļuva par "Jaunā laika" Saeimas frakcijas vadītāju. Kariņa pārstāvētais politiskais spēks viņu izvirzīja zemkopības ministra amatam, taču tas tika konkurentam no Zaļo un zemnieku savienības.

2004. gada pavasarī partija "Jaunais laiks" pieteica Kariņu kā nākamo premjeru pēc Einara Repšes valdības demisijas, taču viņš netika izraudzīts kā nākamās valdības grožu turētājs – valdības veidošana tika uzticēta Indulim Emsim (ZZS). Tautas partija steidza atbalstīt Emša kandidatūru, taču "Jaunais laiks" ne.

"Mēs piedāvājam nacionālu, labēju partiju deputātiem iespēju nenobalsot par šo valdību, saprotot, ka ir viens variants, kurš ir labāks un kurš ir dzīvotspējīgs, ne tikai eksistēt spējīgs," teica Kariņš, kritizējot potenciālo Emša valdību.

Foto: LETA; Kariņš – ekonomikas ministrs, 2005.

Kariņš apgalvoja, ka viņa politiskais spēks neredz jēgu strādāt uz kreiso spēku atbalstu bāzētā, nestabilā valdībā, ja ir iespējama "Jaunā laika" un Tautas partijas veidota "stipra, nacionāli orientēta valdība". Kariņš atzina, ka nesaprot, kas notiek valstī, kas notiek politikā un "vai visi būs tik tuvredzīgi".

Novembrī pēc Emša mazākuma valdības demisijas, kuru pieprasīja arī "Jaunais laiks", politiskais spēks virzīja Kariņu kā nākamo premjeru, taču arī šoreiz nesekmīgi. Tā paša gada izskaņā viņš kļuva par ekonomikas ministru Aigara Kalvīša valdībā un nolika Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku.

Izglītība:

1996
Pensilvānijas Universitāte (ASV), filozofijas doktors, specialitāte – lingvistika;

1988
Pensilvānijas Universitāte (ASV), humanitāro zinātņu bakalaura grāds, specialitāte – lingvistika;

1986
"St. John’s College" (ASV), bakalaura studijas matemātikā, filozofijā un literatūrā.

2005. gada izskaņā politiķis kandidēja uz partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētāja amatu, taču netika ievēlēts. Pie kārotā amata partijā viņš tika aptuveni pusotru gadu vēlāk, ieņemot Repšes vietu.

"Es nenostājos pret Repši. Ko muļķīgāku nevaru iedomāties. Viņam ir savas spējas, man savas," 2005. gadā norādīja Kariņš.

2006. gada pavasarī Kariņš atkāpās no ekonomikas ministra amata sakarā ar partijas "Jaunais laiks" aiziešanu no Kalvīša valdības un atjaunoja savu Saeimas deputāta mandātu. Līdz ar viņu demisionēja vēl pieci "Jaunā laika" ministri. 

Foto: LETA; Kariņš – "Jaunā laika" valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, 2007.

9. Saeimas vēlēšanās viņš sekmīgi kandidēja un atkal ieņēma "Jaunā laika" Saeimas frakcijas vadītāja amatu. Aptuveni divus gadus vēlāk frakciju turpināja vadīt Dzintars Zaķis.

2009. gadā Kariņš kandidēja EP vēlēšanās no "Jaunā laika" saraksta un tika ievēlēts. Arī 2014. gadā EP vēlēšanās viņš tika ievēlēts, šoreiz no partijas "Vienotība" saraksta. Kariņš turpina būt eiroparlamentārietis arī šobrīd.

2013. gada nogalē, kad pēc Zolitūdes traģēdijas demisionēja Valdis Dombrovskis (V), Kariņš līdz ar Arti Pabriku un Intu Dālderi tika piesaukts kā iespējamais premjera amata kandidāts. Taču tā laika prezidents Andris Bērziņš visu trīs "Vienotības" pārstāvju kandidatūras noraidīja.

Šī gada pavasarī apvienība "Jaunā Vienotība" par premjera kandidātu vēlēšanās izvirzīja Kariņu, viņš arī tika ievēlēts par jaunās apvienības valdes priekšsēdētāju. "Jaunā Vienotība" kopīgai dalībai 13. Saeimas vēlēšanās apvieno "Vienotību", "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei", Jēkabpils reģionālo partiju un Latgales partiju.

Pavasarī politiķis skaidroja, ka nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās, taču uzsvēra, ka ir gatavs vadīt Latvijas valdību. Taujāts par to, vai nākamgad varētu kandidēt EP vēlēšanās, ja nekļūs par valdības vadītāju, Kariņš atbildēja, ka "tas ir pavisam cits jautājums". Kā galveno izaicinājumu, kas jārisina valstī, Kariņš nosauca zemās algas jeb nabadzību, kā arī neticību valsts politikai.

Kariņa stiķi un niķi:

  • 2003. gadā Kariņš asi kritizēja Rīgas domes (RD) spējas pieņemt "sakarīgus lēmumus". Politiķis asi vērsās pret domes lēmumu par darījumu centra "Saules akmens" būvniecības saskaņošanu. Kariņš aicināja domāt par to, vai RD nevajadzētu atņemt tiesības lemt par detālplānu izstrādi. Pēcāk partija "Jaunais laiks" aicināja novērst pārkāpumus "Saules akmens" celtniecībā.

  • 2003. gadā laikraksts "Diena" vērsa uzmanību, ka partija "Jaunais laiks" palikusi noslēpumaina. Politiskais spēks, kas sevi tolaik pieteica politikā ar vēl nebijušu atklātību, kļuvis noslēpumaināks nekā citas partijas, neizpaužot ne Saeimas frakcijas, kuru tolaik vadīja Kariņš, ne valdes sēdēs runāto, kritisks bija laikraksts. 

  • 2004. gadā Kariņš pauda izbrīnu par valdības veidošanas procesu un Ventspils mēra Aivara Lemberga vizīti Saeimā. "Acīmredzot kaut kas tik svarīgs ir noticis, ka tagad [Lembergs] skrien pa durvīm iekšā uz Saeimu. Mūsuprāt, valdības veidošana tā nenotiek," sacīja Kariņš. Pēc tam sekoja Lemberga vēstule Kariņam, kurā Ventspils mērs pauda neizpratni par Kariņa izbrīnu. Dažus mēnešus vēlāk Lembergs atkal vērsās pie Kariņa ar vēstuli – šoreiz lūdzot viņa atļauju ierasties uz svinīgo sēdi.

  • 2005. gadā Kariņš ierosināja samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Ierosinājums neguva koalīcijas atbalstu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Kariņa priekšlikumu nosauca par "populistisku, absolūti bez seguma un vērstu uz nākamajām vēlēšanām".

  • 2005. gadā, Kariņam esot ekonomikas ministra amatā, valsts saskārās ar cementa krīzi. Ministrs tolaik skaidroja, ka cementa deficīts valstī skaidrojams tikai ar būvniecības straujo pieaugumu un nav nekas ārkārtējs.

    "Šķiet, ka Kalvītis ir sacēlis vētru tējas glāzē. Situācija ir tāda, ka Latvijā un vispār reģionā aug celtniecības apjomi un līdz ar to ir spiediens uz materiāliem."

  • 2006. gadā mediji ziņoja, ka Kariņš pieņēmis lēmumu par vairāk nekā miljona latu piešķiršanu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem SIA "S&G", kuras īpašnieki ir Mārtiņš un Silvija Grestes – vieni no tā laika lielākajiem ziedotājiem partijai "Jaunais laiks". Ekonomikas policija pat sāka kriminālprocesu, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus ES struktūrfondu līdzekļu piešķiršanā "S&G". Kariņš noliedza informāciju par iespējamām nelikumībām. Jāpiebilst, ka informācija par atbalstu "S&G" nāca klajā pēc tam, kad Kariņš no amata atstādināja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu. Pēcāk mediji ziņoja, ka Kariņš pieņēmis lēmumus par ES līdzekļu piešķiršanu vairākiem "Jaunā laika" ziedotājiem. 

  • 2016. un 2017. gadā Kariņš bija vienīgais no Latvijas politiķiem, kurš tika iekļauts starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Vote Watch Europe" pētījumā par ietekmīgākajiem EP deputātiem, ieņemot attiecīgi 11. un 19. vietu. Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī ir loceklis delegācijā attiecībām ar ASV.

  • 2018. gada pavasarī Kariņš kritizēja valdību un premjeru Māri Kučinski (ZZS) par "muļļāšanos". Viņaprāt, valdība līdz šim nav veikusi reformas. Kariņš teica, ka Kučinskis ir "cienījams un patīkams cilvēks". Tomēr tas nenozīmējot, ka šāds cilvēks ir labs valdības vadītājs. "Zivs pūst no galvas," piebilda Kariņš.

    "Vēlēšanas ir sākušās. Kariņa kungs kā tētis pēc ilgstošas prombūtnes atgriezies mājās un pamācīs, kas te ir slikts noticis, jo tad, kad cilvēks aizbrauc projām, viņam skatījums uz notiekošo nedaudz izmainās," vēlāk Kariņa izteikumus komentēja Kučinskis.

Raksta gatavošanā izmantots ziņu aģentūras LETA arhīvs.