KPV LV 
Gobzems

Foto: LETA

Partija “KPV LV” 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi advokātu Aldi Gobzemu, viņš startēs ar pēdējo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā. Portāls “Delfi“ pirms gaidāmās “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijas īsumā iepazīstina ar katras partijas, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, izvirzīto premjera amata kandidātu.

“KPV LV” premjera amata kandidāts Gobzems (1978) pie politiskā apvāršņa parādījās pirms 10 gadiem. 2008. gadā viņš bija partijas “Sabiedrība citai politikai” (SCP), kura bija viena no “Vienotību” veidojošajām partijām, Tieslietu darba grupas vadītājs un valdes loceklis. Viņš valdes locekļa amatā bija no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada aprīlim, liecina “Lursoft” dati. Lēmumu par izstāšanos no SCP Gobzems pamatoja, sakot, ka viņam kā advokātam tobrīd daudz darāmā.

Foto: LETA; Gobzems – Maksātnespējas administrācijas direktors, 2005.

Lai gan šobrīd viņš aktīvi kritizē maksātnespējas sistēmu, savulaik (2004–2005) Gobzems pats bijis pie Maksātnespējas administrācijas stūres, būdams tās direktors. Kā pats skaidroja, viņš no amata atkāpies politisku intrigu un pret viņu personīgi vērstu mērķtiecīgu darbību dēļ. 

Iepriekš viņš no “sabiedrībā ļoti labi zināmas personas” saņēmis piedāvājumu pašam amatu atstāt. Gobzems jau tolaik sacīja, ka neminēs konkrētās personas uzvārdu, jo viņš šos savus izteikumus nevarēšot pierādīt. Jāatzīmē, ka arī šogad, piesakot “KPV LV” vēlēšanām, Gobzems minējis vairākas problēmas, taču uzsvēris, ka uzvārdus pagaidām nesauks. 

Pāris mēnešus pirms atstāja darbu toreizējā Maksātnespējas administrācijā (tagad – Maksātnespējas kontroles dienestā), viņš saņēmis tā laika tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas (V) rājienu pēc pārbaudes rezultātiem par administrācijas darbību. Vēlāk gan – pēc Gobzema vēršanās tiesā – rājiens tika atcelts, lai taupītu ministrijas resursus. 

Izglītība:

2003
Latvijas Universitāte, maģistra grāds tiesību zinātnēs;

2002
Latvijas Universitāte, bakalaura grāds tiesību zinātnēs. 

Viens no tagadējiem “KPV LV” līderiem kā advokāts savulaik pārstāvējis Talsu traģēdijā cietušos, “Žurnālu Santa” (likvidējamās AS “Latvijas Krājbanka” kreditoru), “Parex banku”, būvfirmu “Landekss”, žurnālisti Ilzi Jaunalksni un strādājis kā advokāts Romualda Vonsoviča birojā, pret kuru šobrīd pats savā retorikā aktīvi vēršas. Pēc Zolitūdes traģēdijas 2013. gadā viņš uzņēmās aizstāvēt tajā cietušo intereses.

Aizstāvot Zolitūdes traģēdijā cietušos, viņš neesot par to saņēmis atlīdzību. “Man klienti nav veikuši nekādus maksājumus saistībā ar manu pārstāvību “Maxima” lietā. Man arī “Maxima” nav veikusi nekādus pārskaitījumus,” iepriekš “DELFI TV ar Jāni Domburu” norādīja advokāts.

Savulaik – 2009. gada sākumā – Gobzems partijai “Sabiedrība citai politikai” ziedojis 5484,93 latus (7 804 eiro). Savukārt 2012. gadā Einara Repšes vadītajai biedrībai “Latvijas attīstībai” viņš ziedojis 17 000 latu. Nākamajā gadā Gobzems paziņoja, ka plāno startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās no tolaik vēl topošās partijas “Latvijas attīstībai”, kurā dalību ņēma arī viņa kursabiedrs Edgars Jaunups. 

Jau nākamā gada vasarā – 2014. gada jūlijā – Gobzems ziedojis “Vienotībai” 12 000 eiro. Ne vienā, ne otrā partijas sarakstā Gobzema vārds neparādījās. 

Foto: LETA; Gobzems un Aigars Štokenbergs piedalās nevalstiskās organizācijas "Sabiedrība citai politikai" dibināšanas sapulcē, 2007.

Par premjera amata kandidātu Gobzemu “KPV LV” izvirzīja maijā, kad viņš partijā bija vien pāris dienu. “KPV LV” viņš ziedojis nav. Arī biedra naudu nav maksājis. 

Maijā viņš intervijā “DELFI TV ar Jāni Domburu” skaidroja, kāpēc nav ziedojis “KPV LV”: “Man nebija naudas, par ko to darīt. Es aizstāvēju Zolitūdes cietušos.” Tolaik līderis sacīja, ka viņam kā premjera amata kandidātam tas būs izaicinājums – piesaistīt partijai finansējumu.

Viņš arī par savu finansiālo stāvokli nesūdzējās: “Man ir pietiekami naudas, lai varētu sabiedrībai paziņot, ka man nav kredītu, parādsaistību, līdz ar to man nav nekādas finansiālas atkarības no ārpuses. Es spēju nodrošināt savu ģimeni, pabarot savu bērnu. Man ir pietiekami uzkrājumi, lai startētu Saeimas vēlēšanās.” Tomēr Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā norādītais liecina, ka viņam ir 19 000 eiro lielas parādsaistības. 

Īpašumā

zeme ar māju Rīgā

Lietošanā

"MercedesBenz" (2012)

Parādsaistības

19 000 eiro

CVK publicētā informācija.

“Lursoft” datubāzes informācija liecina, ka šobrīd “KPV LV” līderis ir biedrības “Esi atbildīgs!” likvidators, iepriekš viņam bija pārstāvības tiesības šajā biedrībā. Gobzems ir arī biedrības “Par kultūru” likvidators. Un arī šajā biedrībā viņam bija pārstāvības tiesības. 

Gobzems turpina būt zvērināts advokāts – “Zvērināta advokāta Alda Gobzema birojā”. 


Gobzema stiķi un niķi:

  • 2007. gada novembrī Doma laukumā notikušās Tautas sapulces nodrošināšanai Gobzems iepriekš ziedoja 1500 latus. 

  • 2008. gada maijā viņš pārstāvēja organizāciju “Sabiedrība citai politikai” (vēlāk – partija), kura solīja stiprināt Korupcijas un apkarošanas biroja neatkarību. 

  • 2009. gadā SIA “Kollebeton” maksātnespējas lietā sadarbojies ar Māri Sprūdu. Šovasar žurnālam “Ir” norādījis:

    “Tajā brīdī man bija labas attiecības ar Māri Sprūdu, kādas nav šodien. Mūsu mērķis tajā procesā nebija ne izlaupīt uzņēmumu, ne ko…”

  • 2010. gada maijā Zvērinātu advokātu padome lēma ierosināt disciplinārlietu pret advokātu Aldi Gobzemu par advokātu profesionālās ētikas pārkāpumu, kas izpaudies “juridiskās palīdzības piedāvāšanā rakstiskā [formā], uzmācīgā un citus kolēģus noniecinošā veidā personām, kuras iepriekš nav izteikušas skaidru vēlmi tādu palīdzību saņemt no advokāta Gobzema”.

  • 2010. gada septembrī portālā “Jauns.lv” publicētā rakstā paudis: 

    “Es kā rūdīts vecpuisis to varētu paust. Manuprāt, sievietes ir samaitātas ar karjeru. Cilvēki kaut kā pazaudējuši apziņu, ka ir dabas likumi. Lielākoties tās dāmas, kas karjerā daudz sasniegušas un tiešām var pašas, privātajā dzīvē bieži ir vai nu vientuļas, vai ne īpaši laimīgas. [..] Sieviete veidota tā, ka viņa ir pavarda kurinātāja. Savukārt darbam, ar ko viņa pelna naudu, patiesībā jābūt viņas hobijam.”

  • 2011. gada decembrī, komentējot "Krājbankas" maksātnespējas administratoram maksājamās atlīdzības apmēru, viņš pauda, ka neviens ar galvu domājošs indivīds nekad nepiekristu administrēt banku par dažiem simtiem tūkstošu latu, ņemot vērā, zem kāda politiskā, ekonomiskā un publiskā spiediena administratoram būs jāstrādā. 

  • 2011. gada aprīlī Gobzems ziedoja 1000 latus abiem traģiskajā apšaudē Jēkabpilī cietušajiem policistiem.

  • 2013. gada septembrī Gobzems paziņojumā medijiem izsūtīja aicinājumu pievienoties "Facebook" izveidotajai lapai "Grende, atkāpies!". Vēlāk Latvijas Radošo savienību padome pārmeta Gobzemam, ka viņa dibinātā biedrība "Kultūras alianse" izmanto biedrības "Laiks kultūrai", Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas un Latvijas Radošo savienību padomes izveidotās sadarbības platformas vārdu un tīšām maldina sabiedrību.

  • 2013. gada novembrī Gobzems "Facebook" izveidoja vietni "Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs", kur bija paredzēts apkopot dažādas neoficiālas versijas un pierādījumus par Zolitūdē notikušo traģēdiju. Šobrīd lapā "Esi atbildīgs" tiek publicēta informācija saistībā ar "KPV LV". 

  • 2015. gada jūnijā Gobzems iesniedza prasību tiesā pret tā laika Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekli Baibu Strautmani saistībā ar viņas izteikumiem sociālajā tīklā "Twitter", kuros, pēc advokāta domām, viņam piedēvēta homoseksualitāte. Novembrī viņš atsauca savu prasību. 

  • 2018. gada maijā intervijā "DELFI TV ar Jāni Domburu" Gobzems atzina, ka Latvijai trūkst mērķa:

    "Problēma Latvijā ir tāda, ka Latvija vispār ir pazaudējusi vienu tādu globālu mērķi. Ja mums agrāk mērķis bija Eiropas Savienība, NATO vai vēl kaut kas, šobrīd mēs neesam dzirdējuši, kas ir Latvijas mērķis. Mēs risinām ikdienas problēmas – pensijas, algas un tamlīdzīgi –, un līdz ar to kaut kur varbūt arī sabiedrība ir pazaudējusies kaut kādā virzienā."

Raksta gatavošanā izmantots ziņu aģentūras LETA arhīvs.