ZZS 
Kučinskis 

Foto: LETA

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi pašreizējo Ministru prezidentu Māri Kučinski – viņš Vidzemes vēlēšanu apgabalā startēs ar pirmo numuru. Portāls "Delfi" pirms gaidāmās "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijas īsumā iepazīstina ar katras partijas, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, izvirzīto premjera amata kandidātu.

Lai gan ZZS lēmums par premjera amata kandidātu izvirzīt pašreizējo Ministru prezidentu Kučinski (1961) nevienam nebija pārsteigums, tas lauzis kādu "zaļzemnieku" tradīciju, proti, vēlēšanām pieteikt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij"). 

Kučinskis premjerministra amatu ieņem kopš 2016. gada februāra. Viņš ir otrais valdības vadītājs no ZZS rindām – iepriekš šo amatu ieņēma Indulis Emsis, kurš gan tajā noturējās vien deviņus mēnešus.

Šo divarpus gadu laikā valdībai ir nācies risināt daudz sāpīgu un arī mazāk sāpīgu jautājumu, tostarp jāpieņem nodokļu reforma un lēmums par LMT un “Lattelecom” nākotni, jātiek galā ar e-veselību, "Liepājas metalurgu", obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sāgu, krīzi finanšu sektorā, kā arī jāmeklē jauni Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāji. 

Izglītība

1988 - Latvijas Valsts universitāte

Specialitāte

Ekonomists

Politikā Kučinskis sevi pieteica 1994. gadā, kad tika ievēlēts Valmieras pilsētas domē. 1996. gada jūnijā viņu ievēlēja par Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieku, kuram uz laiku tika uzdots pildīt arī mēra pienākumus, un jau tā paša gada jūlijā viņu ievēlēja par pilsētas mēru. 

Kučinskis 1998. gadā bija viens no Tautas partijas Valmieras atbalsta grupas dibinātājiem. Tai pašā gadā 7. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja no Tautas partijas saraksta, taču nesekmīgi. Tomēr, tā kā viņa cīņu biedru Kārli Greiškalnu ievēlēja Saeimā, Kučinskis atkal ieņēma Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja krēslu. Šo amatu viņš saglabāja arī nākamajā pašvaldības sasaukumā līdz 2003. gadam. 

Īpašumā

zeme un ēka Strenču novadā

Valdījumā

"Mitsubishi Outlander" (2017)

Parādsaistības

28 808 eiro

CVK publicētā informācija

2002. gadā Kučinskis kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās, bet arī šoreiz nesekmīgi. Taču jau nākamajā gadā (2003) viņš ieguva "mīksto" mandātu parlamentā, nomainot Andri Šķēli. 2004. gada izskaņā Kučinskis kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša valdībā, drīz pēc tam viņš nolika Saeimas deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku. 

Kučinskis startēja arī 9. Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, un viņam paveicās – viņš parlamentā iekļuva, turklāt vadīja arī šīs partijas Saeimas frakciju. 

Foto: LETA; Kučinskis atklāj Tautas partijas 15. kongresu, 2011.

Zīmīgi, ka laikā, kad Kučinskis turēja frakcijas grožus, norisinājās arī tā dēvētās "Rīdzenes" sarunas starp Aināru Šleseru, Andri Šķēli, Aivaru Lembergu un citiem politiķiem. Sarunas atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, dalot savā starpā ietekmes sfēras. Tās viesnīcā slepeni tika ierakstītas laikā no 2009. līdz 2011. gadam, bet to atšifrējumi medijos publicēti pērn. 

Kučinskis intervijā "DELFI TV ar Jāni Domburu" atzina, ka pie Aināra Šlesera uz viesnīcu "Rīdzene" devās vienreiz, lai runātu par partijas "Par labu Latviju" dibināšanu. Toreiz viņš esot tikai "nojautis lietas", taču viņa ietekme nav bijusi tik liela, lai kāds viņam uzticētos. 

Vaicāts, vai, vadot Tautas partijas frakciju, viņš nav ieņēmis vietu tās līderu "pirmajā rindā", premjers Domburam skaidroja, ka tāda tā viņam bijusi tikai oficiāli. "Kā redzams, man pat vienu brīdi bija jāatstāj amats. Tieši aiz šādiem iemesliem," norādīja Kučinskis. "Pirmā rinda teica, ka tu tā kā par daudz esi brīvdomātājs," piebilda politiķis. "Tagad ir citas pirmās rindas. Pirmās rindas vienmēr ir, tikai jautājums ir, kā tas notiek," uzsvēra premjers. 

2008. gadā, būdams vēl Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs, laikrakstā "Latvijas Avīze" politiķis asi kritizēja ZZS darbību. Viņš aicināja savienību pārtraukt tikai runāt un sākt pieņemt lēmumus. "Zaļo un zemnieku savienībai vienreiz jāapzinās, ka nevar četrus piecus gadus runāt, "peldot" un nepieņemot nekādus lēmumus," "Latvijas Avīzei" sacīja Kučinskis. 

"Pagaidām viņu politiku, piedodiet, saucu par peldēšanu. Gaidu, kad ZZS pieņems lēmumus, nevis solīs – izdarīsim, izdarīsim. Ak pagastiņi negrib apvienoties? Nu, lai dzīvo. Jūs gribējāt subsīdijas? Mēs būtu devuši, bet citi vainīgi – neļāva dot,"laikrakstam pauda Kučinskis.

2009. gadā Kučinskis Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītāja amatu pameta. Politiķis skaidroja, ka "tāda ir situācija, tuvojas nākamās Saeimas priekšvēlēšanu laiks, Tautas partijas frakcijai ir nepieciešams asāks stils, kas nav manā raksturā". Tolaik neoficiāli gan izskanēja, ka kolēģi partijā Kučinskim pārmetuši noteiktības trūkumu sadarbībā ar otru lielāko koalīcijas partneri “Jauno laiku”.

Kučinskis kandidēja arī 10. Saeimas vēlēšanās, taču jau no “Par labu Latviju” saraksta, un tika ievēlēts.

Savukārt ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja no ZZS, nebūdams savienību veidojošo partiju biedrs. Lai gan iepriekš saņēmis sadarbības piedāvājumu no "Vienotības", politiķis izvēlējās startēt no ZZS saraksta. Kā galveno šādas rīcības iemeslu viņš minēja to, ka šādi jūtot saikni ar cilvēkiem reģionos.

11. Saeimā viņš pie kārotā deputāta krēsla netika. Vien īsi pirms 12. Saeimas vēlēšanām Kučinskis Saeimā iekļuva, iegūstot "mīksto" mandātu. Laikā, kamēr nebija deputāts, viņš darbojās Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA) – bija asociācijas padomnieks, vēlāk izpilddirektora vietnieks, visbeidzot – vadītājs.

 Arī 12. Saeimas vēlēšanās Kučinskis kandidēja no ZZS, šoreiz – pārstāvot Liepājas partiju. Viņš Saeimā tika ievēlēts. 

Foto: LETA;  demisionējusī Straujuma un jaunais premjers Kučinskis, 2016.

2016. gada sākumā Kučinskis tika izraudzīts par premjeru, līdz ar to darbs LLPA viņam bija jāatstāj. Viņš augstajā amatā nomainīja Laimdotu Straujumu (V), kura, piesakot savu demisiju, sacīja, ka viņas vietā būtu jānāk jauniem un enerģiskiem cilvēkiem, kas var dot jaunu pienesumu. 

Pirmajās sarunās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni partijas, tostarp "Vienotība", nepiedāvāja savus kandidātus premjera amatam. Tad prezidents paziņoja, ka uzņemas iniciatīvu premjera virzīšanā. Vējonis pauda, ka "Vienotībai" būtu jāsaglabā šis augstais amats. Prezidents tikās ar vairākiem "Vienotības" pārstāvjiem, taču tie neizrādīja vēlmi pārņemt valdības grožus. Tikmēr ZZS apsteidza "Vienotību" un paziņoja, ka premjera amatam virza deputātu Kučinski. 

Par Kučinska izveidoto valdību balsoja 60 deputāti, pret bija 32 deputāti no partijas "Saskaņa", Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai". Uzrunājot Saeimu, politiķis uzsvēra, ka Latvijai pašlaik nav vajadzīgi satricinājumi, bet gan skaidras, precīzi plānotas un ātri īstenojamas reformas vairākās nozarēs.

Kā valdības darba prioritātes tika noteiktas tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums.

Kučinska stiķi un niķi:

  • 2000. gada sākumā, kad Kučinskis bija Valmieras mērs, pilsētas veikalos alkoholu no pulksten 24 līdz 7 rītā iegādāties nevarēja. Šāds lokāls aizliegums pastāvēja, pirms vēl visā valstī stājās spēkā ierobežojumi par alkohola tirgošanu nakts stundās.

  • 2001. gadā, izvērtējot aizlieguma pirmā gada pieredzi, Valmieras pašvaldība – Kučinska vadībā – aicināja Saeimu un īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās veikt izmaiņas Alkohola aprites likumā, aizliedzot alkohola tirdzniecību naktīs no pulksten 24 līdz 7 visā valstī.

  • 2005. gadā starp Kučinski un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundaru Bojāru (LSDSP) sākās sprigans riņķa dancis. Kučinskis toreizējam Rīgas mēram uzdeva iesniegt detalizētu atskaiti par domes izmaksātajām prēmijām 2004. gadā, kā arī par prēmijām, kas bez domes deputātu ziņas piešķirtas pašam mēram, bet Bojārs sāka pārmest Kučinskim nepamatotu administratīvo resursu izmantošanu pirms vēlēšanām. Savukārt Kučinskis lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt Bojāra rīcības likumību, atsakoties sniegt informāciju par prēmijām. Turpretim Rīgas mērs lūdza prokuratūru izvērtēt Kučinska rīcību.

  • 2006. gadā par Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju tika izraudzīta tā laika reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska dzīvesbiedre Laine Kučinska. Ministrs toreiz sacīja, ka dzīvesbiedres kandidatūru valdības komunikācijas veidotājas amatam nav "bīdījis". Kučinskis arī piebilda, ka nav cerējis uz dzīvesbiedres uzvaru šajā konkursā, jo viņa piedalījusies arī citos konkursos. Interešu konfliktu šajā situācijā viņš nesaskatīja. 

  • 2011. gada vasarā Kučinskis paziņoja, ka 11. Saeimas vēlēšanās kandidēs no ZZS saraksta. "Man bija pārdomu laiks, kad apsvēru politiku pamest, bet tagad tomēr domāju, ka varu vēl paspēt kaut ko labu izdarīt, ko nevarētu, ja būtu prom," pauda Kučinskis.

  • 2016. gada augustā Kučinskis preses konferencē paziņoja, ka uz Latvijas robežas kāda no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienībām aizturējusi toreizējās VID vadītāja amata kandidātes Ingas Koļegovas brāļa auto. Premjers pauda, ka šī aizturēšana apliecina viņa rīcībā esošo informāciju par VID "shēmām un struktūrām", kuras nevēlas vadītāju, kas mainītu iestādi. Vēlāk informācija par Koļegovas brāļa auto aizturēšanu izrādījās nepatiesa. VID amatpersonas bija pārbaudījušas Koļegovas brāļa uzņēmumam adresētu sūtījumu Rīgas lidostā, un tā bijusi plānveida pārbaude. Kučinskis pēcāk atzina, ka ir pieļāvis kļūdu, nepārbaudot avotu sniegto informāciju.

  • 2018. gada maijā Kučinskis Latvijas Televīzijā Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par Iekšlietu ministrijas rīcību ar īpašumiem komentēja šādi: "Pēc VK "uzlidojumiem" parasti šķiet, ka viss ir sagrauts, tāds ir stils." Pēcāk premjers atvainojās VK un skaidroja, ka esot pārprasts.

  • 2018. gada augustā žurnāls "Ir" rakstīja, ka ekspremjers Emsis laicīgi brīdinājis Saeimas deputātu – Kučinska partijas biedru Askoldu Kļaviņu (ZZS) – par kriminālprocesu pret viņu. Žurnāls secināja, ka šīs izmeklēšanas informācijas noplūdē iesaistītas augstākās amatpersonas – KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un Kučinskis. Visi iesaistītie savu vainu gan nolieguši vai komentējuši izvairīgi.

Raksta gatavošanā izmantots ziņu aģentūras LETA arhīvs.