Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Andris Dzenītis

Kompozīciju Andris Dzenītis dēvē par radošu, tehnisku un emocionālu profesionalitāti. Čakls skaņradis, kuram patīk visu izdarīt laicīgi.

Projekts “Avoti”

Stāsti par Lielās mūzikas balvas saņēmējiem – izcilībām Latvijas mūzikā. Viņi pamatus raduši tradīcijā un pēctecībā, bet savu taku, gluži kā avoti, izskalojuši paši – ar jauno talantu skološanu, savu skanējumu, jaunu ceļu meklējumiem, drosmi un aizrautību.

Ienirstot Dzenīša mūzikā, šķiet, ka savā pavadā tevi paņem augstsprieguma "draivs", kas kā intensīva līkne ved caur dzīves reāliju sadursmēm un vienā brīdī sastingst metafiziskā skaistumā. Balansā starp vērojumu un emocionālu lādiņu. No konkrētiem afektiem pie vispārinājumu vertikālēm. 

Viņam piestāv liels simfoniskais orķestris, kur Dzenīša meistarības arsenāls un spēja uzbūvēt iespaidīgas skaņu celtnes atklājas vispilnīgāk. Pēdējos gados prestižās Eiropas koncertzālēs izskanējusi tieši komponista orķestra mūzika – Amsterdamas “Concertgebouw”, Berlīnes filharmonijā, Dortmundes “Konzerthaus”, Londonas Karaliskajā Svētku zālē un citur. 

2018. gadā vairākos koncertos Eiropā un Amerikā atskaņojumus piedzīvoja viņa skaņdarbs “Māra”, ko komponistam pasūtināja diriģents Andris Nelsons abiem viņa vadītajiem izcilajiem orķestriem – Leipcigas “Gewandhaus” un Bostonas simfoniskajam orķestrim. 

Komponists Andris Dzenītis ir divkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts: apbalvots par vokāli simfonisko skaņdarbu “Fides. Spes. Caritas” 2006. gadā un par koncertu saksofonam un orķestrim “E[GO]” 2014. gadā.

Dzenīša simfoniskajos darbos, šķiet, paveras durvis kaut kā nepielūdzama priekšā, bijībā iepretim liktenīgam laika ratam, kur komponists mūsu priekšā noliek spoguli, atklājot cilvēka būtības pretrunīgumu. Beigās tas viss tomēr ar vīrišķīgu cēlumu nonāk līdz kaut kam pestījošam. Gluži kā milzīgā, uzaustošā saules bumba operas “Dauka” finālā. 

Dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Foto: LETA

Operas "Dauka" libreta autors dzejnieks Kārlis Vērdiņš: 

“Es cienu Andri Dzenīti kā spītīgu sava ceļa gājēju, kas konsekventi īsteno savu māksliniecisko programmu un nevēlas ielaisties kompromisos. Tāpat jāmin Andra skaidrais skats uz tekstu, kas ļoti atviegloja mūsu darbu pie operas “Dauka”. Viņš ir ļoti artikulēts komponists, tādēļ man ir bail, ka nākamajai operai viņš mierīgi varētu sarakstīt libretu pats un mani pakalpojumi viņam vairs nebūs vajadzīgi. Tad gan būtu žēl!”

Operdziedātājs Armands Siliņš. Foto: LETA

Operdziedātājs Armands Siliņš, kurš ar Andri Dzenīti ir sadarbojies operā "Dauka", vokālajā ciklā "Vīriešu dziesmas" un citos projektos:

“Par Andri prieks. Un prieks, ka situācija dzīvē ir izveidojusies tāda, ka esmu viņa mūzikas “galma dziedātājs”. Izpildu viņa mūziku ne tikai tāpēc, ka esam labi draugi, bet gan tāpēc, ka viņa komponētie darbi ir man interesanti, krāšņi, atjautīgi, ar spilgtu Andra rokrakstu, tāpēc, ka viņš ir īsteni talantīgs komponists, es teiktu!”

“Es nekad neesmu speciāli tiecies izdabāt kādai konkrētai klausītāju gaumei vai izpratnei. Man ir šķitis, ka, pateicoties man, klausītājs var uzzināt kaut ko, ko viņš nezina, kas ir svešs, bet varētu viņu interesēt. Es mēģinu ļoti uzmanīgi salikt kopā it kā pierasto un saprotamo, sauksim to par gana demokrātisku mūzikas valodu, ar savu piedāvājumu un redzējumu, kas ne vienmēr sakrīt ar šablonisko un vispārpieņemto.

Nevienam ar pirkstu neko nerādu, bet ir taču interesanti aizbraukt uz svešām zemēm un ieraudzīt ko tādu, kas vēl nav redzēts. Tas pats ir mūzikā – ieraudzīt kaut ko sev varbūt svešu, bet interesantu,” par savām attiecībām ar klausītāju stāsta komponists. 

Gribētos Dzenīti dēvēt par simfonisku gandrīz visā, ko viņš raksta (taču itin labi skaņradim padodas arī kodolīgas miniatūras), – arī kora partitūras būvētas uz orķestrāliem paneļiem. Vilkme uz “lielām” lietām un interese par simfoniju rakstīšanu viņam parādījusies jau bērnībā, pierakstot vienus no pirmajiem nošu bumbulīšiem un nodēvējot tos par “simfonijām”.

Sakabē ar mūsdienu latviešu dzejniekiem no Dzenīša plūst garšīga un sulīga groteska (piemēram, daļa no “Urbānās mesas” ar nosaukumu “Rīt aizbraukšu uz veikaliņūū!” gluži kā 21. gadsimta “Dies irae”, dziesma “Mašīna, noglāstu Tevi” no cikla “Vīriešu dziesmas” u. c.). Meistarīgi Dzenītis klejo eklektiskumā klavierdarbu ciklā “Astoņstūris”, kur starp skaniski stiklainām, robustām un enerģētiski uzlādētām pieturām sastopams arī romantiskais Dzenītis ar valdzinošu “Latviešu romanci”. 

A PHP Error was encountered

Severity: Notice

Message: Undefined variable: myUrlKeys

Filename: ads/widget_between_article.inc

Line Number: 7

Backtrace:

File: /www/htdocs/common/includes/verticals/ads/widget_between_article.inc
Line: 7
Function: _error_handler

File: /www/htdocs/delfi/includes/projects/aboutpages/content_replace.inc
Line: 332
Function: include

File: /www/htdocs/delfi/includes/projects/aboutpages/content_replace.inc
Line: 299
Function: call_user_func_array

File: /www/htdocs/delfi/includes/projects/aboutpages/content_replace.inc
Line: 300
Function: preg_replace_callback

File: /www/htdocs/delfi/includes/projects/aboutpages/content_replace.inc
Line: 392
Function: aup_shortcode

File: /www/delfi/php/sadmin/be/application/controllers/SpecialProjectsCTRL.php
Line: 114
Function: include

File: /www/delfi/php/sadmin/be/htdocs/index.php
Line: 292
Function: require_once

Viņa daudzpusīgums plešas arī ārpus kompozīcijas – Andris apveltīts ar aprakstnieka un kulināra talantu. Viņš ir arī viena no Radio “Klasika” balsīm, un Andrim patīk braukt ar sniega dēli un rušināties dārzā. 

Projekta “Avoti” veidotāji: saturs – Lauma Malnace, Nora Rieksta-Ķenģe, Sabīne Košeļeva, dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, video – Patriks Pauls Briķis un Miks Siliņš, foto – Kārlis Dambrāns un Mārtiņš Purviņš, projekta vadītājas – Kristīne Melne, Marta Cīrule, Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.