visi barikāžu objekti

Uz Pārdaugavas pusi tukšums, aiz muguras vienota tauta

Barikāžu dalībnieka, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālleitnanta Raimonda Graubes atmiņu stāstu par piedzīvoto Zaķusalā raksturo daudzi emocionāli momenti. Viņš īpaši uzsver tautas vienotības sajūtu, kas kliedēja pirmajās dienās valdošo neziņu, kā arī atminas, ka liesmojošie ugunskuri, dziesmas un veco kundžu naktī sarūpētie pīrādziņi ļāva uzturēt emocionālo pacēlumu un patriotisma garu vēlajās nakts dežūrās, kad miegs palika otrajā plānā.

Zaķusalā esošais televīzijas komplekss bija viens no pirmajiem objektiem, kura apsargāšana uzsākta teju uzreiz pēc publiskā aicinājuma veidot barikādes, bet Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienība, kuras rindās bija arī Graube, tur ieradusies viena no pirmajām.

Emocionālie pacēluma mirkļi

13. janvārī, kad izskanēja aicinājums sākt veidot barikādes, Graube vienības rindās apsargāja Latvijas Tautas frontes rīkoto Vislatvijas protesta manifestāciju, bet pēc tās viņš tika norīkots doties uz Zaķusalas televīzijas kompleksu.

ZAĶUSALA

Barikādes stratēģiski svarīgajā Zaķusalas televīzijas kompleksā iedzīvotāji no smiltīm un baļķiem, kā arī, piesaistot lauksaimniecības tehniku un kravas automobiļus, sāka veidot 13. janvārī. Tika nobloķēts Salu tilts, tādējādi ierobežojot piekļūšanu televīzijas ēkai un tornim. Svarīgākais Zaķusalas sargu uzdevums – neļaut Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienības (OMON) kaujiniekiem iekļūt kādā no kompleksa ēkām.

17. janvārī tika uzsākta aizsargmūru celtniecība, kam vajadzēja aizstāt tehnikas "mūri" un "neprofesionālās" barikādes. Celtnieki darbus veica pat naktī, neprasot par to nekādu samaksu.

Zaķusalas sargi stāstos par skarbajā janvārī piedzīvoto atminas, ka gaisā virmojusi vienotības sajūta un bailes lielākoties palikušas otrajā plānā. Dalībnieki stāsta, ka nācies gulēt pat televīzijas kompleksa aizsardzībai novietotajos traktoros, jo tos ik pa laikam vajadzējis iedarbināt, lai radiatori nesasaltu. Arī šeit, tāpat kā citviet Rīgā, sanākušie sildījušies pie ugunskura.

Zaķusalā viņš ieradies ap pulksten trijiem, četriem pēcpusdienā, kad ārā vēl bijis gaišs. Sākotnēji tur bijis aptuveni ducis kārtības sargu un 50 cilvēku, kuri atsaukušies aicinājumam. "Tā bija pirmā tāda jocīgā, īpatnējā sajūta – kā tad tas tagad būs, tik vien mēs būsim," stāsta Graube, uzsverot, ka sākotnēji bijusi pamatīga neziņa, kas gan vēlāk mazinājusies, kad cilvēku rindas kļuvušas plašākas un Zaķusalā parādījušies arī pirmie traktori.

"Tad sajutos kā viena daļa no kaut kā liela un spēcīga. Pa dienu jau manifestācija bija emocionāla, bet tas, ka cilvēki gatavi aizstāvēt, gatavi šeit stāvēt un palikt pa nakti, tas bija ļoti spēcīgi," viņš atklāj.

Sākotnēji bija plānots sargāt tikai ēkas, bet visai drīz tika pieņemts lēmums apsargāt arī salas pieejas, lai novērstu uzbrukuma iespēju dažādās vietās, lielāko uzmanību pievēršot tieši Salu tilta galu nostiprināšanai.

Posteņi un "dzīvā ķēde"

Viens no veidiem, kā bija plānots nosargāt televīzijas centra ieeju –, veidot trīs līdz četru cilvēku "biezas" "dzīvās ķēdes". Sanākušie trenējās veidot visai interesantu "dzīvo ķēdi" – rokas, turot tās aiz muguras, tika sadotas ar nākamo cilvēku aiz blakusstāvošā abās pusēs. Šādi nostājoties, it visiem aiz muguras bija rokas un, ja nu kāds kristu, pārējie viņu noturētu.

Tiltu galos tika izveidoti posteņi, brīvajos laukumos izvietoti milzīgi trīsstūri no kokiem un baļķiem, kas neļautu helikopteriem nosēsties un izsēdināt desantu. Pēcāk pār Daugavu tika novilkta trose, lai neļautu salai piekļūt ar pretdesanta kuģiem. Graube atminas, ka Zaķusala tolaik izskatījusies citādāk – tur, kur pašlaik ir mazi krūmiņi, lauks bijis klajāks. Tiesa gan, bruģis un ceļš joprojām ir tādi pat kā pirms 25 gadiem.

Pirmā nakts bijusi visai haotiska un neorganizēta, cilvēki plūduši šurpu turpu straumēm vien, īpaši Salu tilta galā centra pusē, kur pirmajā naktī kopā ar kolēģiem nosūtīts arī Graube. Viņš atceras, ka pat divos, trijos naktī vecas kundzes nesušas pīrādziņus un dažādus ēdienus. Tagadējais NBS komandieris nosmej, ka tas no tādu karavīru kā slavenā romāna varoņa Šveika viedokļa bijis īpaši izdevīgs postenis: "Tur visu laiku bija ēdiens un visādi labumi. Pat tādas lietas kā mandarīni un apelsīni, kas padomju laikā bija deficīts." Arī Zaķusalā, kā daudzviet citur, liesmoja ugunskuri un skanēja dziesmas. Taujāts par to, kā televīzijas centra sargiem visvairāk pietrūcis, Graube atminas, ka jau pirmajā dienā lieti būtu noderējušas rācijas. Tās ļautu savstarpēji sazināties ne tikai Zaķusalas sargiem, bet arī barikāžu dalībniekiem no citiem posteņiem, tādējādi kaut nedaudz vairāk kliedējot neziņu. Tāpat noderīgi būtu bijuši medicīnas piederumu komplekti, kā arī siltāks apģērbs, jo laiks bijis drēgns. "Ja vilnas džemperītis samirka, tas trīs dienas žuva," stāsta Graube.

"Transports stāvēja tādā kā "V" veidā ar vienu brīvu joslu, un viņi ātri sabrauktu kopā, tādējādi bloķējot ceļu"

Uz tilta bijusi izvietota gan lauksaimniecības tehnika, gan kravas automobiļi, kas piekrauti smiltīm, baļķiem un citām smagām lietām. Tilta galos spēkrati tika izvietoti tā, lai pēc sargu signāla pavisam ātri būtu iespējams ūdens pārvadu nobloķēt, neļaujot ienaidniekam to šķērsot. "Viņi stāvēja tādā kā "V" veidā ar vienu joslu brīvu un viņi ātri sabrauktu kopā, tādējādi bloķējot ceļu. Pirmajos traktoros vienmēr bija traktoristi vai autotransporta vadītāji atkarībā no tā, kāds tas transportlīdzeklis bija, lai var ātri aiztaisīt tiltu ciet," atceras Graube.

Protams, bijušas arī vājās vietas, kas palikušas bez sava posteņa. Viens no tādiem bija Zaķusalas gals pie Dzelzceļa tilta. Tad nekas cits neatlicis, kā vien doties uz tiltu izlūkpatruļās.

Nākamajā dienā situācija uzlabojusies un dežurēšana kļuvusi krietni vien organizētāka. Tad Graubes kārtības sargu vienībai piešķirts postenis vienā no Salu tilta galiem.

Neziņa un baumas

Aizstāvjiem izsniegtas arī vienkāršas kolhoza rācijas, kas gan bijušas visai neparocīgas lietošanā – problēmas sagādājušas baterijas un to uzlāde. "Mēģinājām nodibināt radiosakarus, it īpaši posteņiem galos, lai zinātu, kas notiek," sardzē pavadīto laiku atceras Graube. Savukārt brīvajās maiņās kārtības sargi gājuši uz Vecrīgu, lai savām acīm pārliecinātos par to, kas tur notiek.

Tā kā apsargājamā teritorija bijusi plaša, reizēm valdījusi neziņa par notiekošo citos posteņos. Radušās arī dažādas baumas, piemēram, ka "OMON tuvojas un OMON brauc".

Dažām no šīm baumām pēc barikāžu laika Graube guvis apstiprinājumu, tiesa gan, konkrētus dokumentus par omoniešu "viesošanos" Zaķusalā viņš nav redzējis, vien mutiski kāds stāstījis, ka OMON braucis novērot apsargājamo teritoriju. "Protams, izmantojot civilo autotransportu. Vienkārši novērot, lai veiktu izlūkošanas braucienu, ja tiešām tāds uzbrukums būtu, " stāsta Graube, piebilstot, ka ir pilnīgi drošs – arī viņu postenim omonieši pabraukuši garām.

Sirreālo sajūtu stāsts

Postenis, kurā dežurēja Graube, bijis pašā Salu tilta galā, un līdz pat Pārdaugavai bijis "pilnīgs tukšums’" – ne mašīnu, ne cilvēku: "Ja pa dienu tur bija kaut kāda dzīvība, tad naktī valdīja tāda īpatnēja sajūta. Bet, tad tu atskaties atpakaļ un redzi to spēku un izjūti kopības sajūtu – tur stāv traktori un cilvēki."

Viņš arī atklāja kādu īpaši emocionālu atmiņu stāstu, ko reti stāstījis un ko pats raksturo, sakot: "Tas ir viens no emocionālākajiem stāstiem, kas ir iespiedies atmiņā. " "Bija vēls vakars, ap pulksten 23 vai 24, un tumšs, protams, kā jau šādā laikā," iesāk Graube, kurš kopā ar citiem vīriem tajā vakarā sargāja Pārdaugavas daļas pirmo posteni. Tuvumā neviena neesot bijis, kad pēkšņi nezin no kurienes posteņa virzienā nākuši divi tumši cilvēku stāvi. Nakts tumsā sargi varējuši saskatīt, ka viens bijis augumā lielāks, otrs – mazāks. "Tas bija vīrietis ar pusaugu puisi, kuram varēja būt 11 vai 12 gadi," atminas Graube. "Viņi pienāca pie ugunskura un atvainojās, ka viņiem nav daudz nekā līdzi, tikai kartupeļi. Tie bija silti un satīti."

Vīrietis, runājot krievu valodā, sargiem skaidrojis, ka pats nedodas uz barikādēm, jo viņam ir dēls, kurš tad būtu jāatstāj mājās. Viņš pastāstījis, ka šurp atnācis, jo te risinās vēsturiski notikumi, tāpēc tie ir jāparāda arī dēlam.

"Un tad man vienmēr iekšēji ir tāds jautājums: "Interesanti, ko dēls tagad dara un kāds ir šis dēls? Kāds viņš ir sabiedrības pilsonis?" savas pārdomas atklāj toreizējais Zaķusalas sargs.

Tautas spēka apzināšanās

Barikādēs, kā atminas Graube, nepiedalījās tikai latvieši, bet arī citu tautību pārstāvji. "Es domāju, ka barikādēs piedalījās visa tauta. Mājās palicēji – viņiem pat bija grūtāk nekā mums šeit, jo viņiem bija visas tās sadzīviskās grūtības, " viņš spriež, atzīstot, ka barikāžu laiks bija emocionāli ļoti spēcīgs.

"Barikādes bija brīdis, kad latvietis un tauta sev noticēja, ka var izdarīt lietas," pauž Graube piebilstot, ka mūsdienu jaunatnei to ir grūtāk saprast. "Es nezinu, kāpēc cilvēki negrib šo dienu atcerēties. Tā ir viņu un mūsu diena, " viņš uzsver.

Tāpat tagadējais NBS komandieris ir skeptiski noskaņots pret vairākkārt publiskajā telpā izskanējušo ideju barikāžu dalībniekiem piešķirt sociālos atvieglojumus: "Es pats esmu skeptisks, bet nevis tāpēc, ka nevajadzētu dot kaut kādus sociālus labumus, atvieglojumus barikāžu dalībniekiem, bet gan tādēļ, ka – kur ir tā robežšķirtne, kuru sauc par barikāžu cilvēku un kuru nē?" Viņš uzsver, ka arī tie, kuri gādāja pārtiku un rūpējās par mājās palicējiem, ir barikāžu dalībnieki, par kuru ieguldījumu nereti piemirst.

"Katram vēlētu iet caur barikādēm, jo tā ir vienreizēja kopības sajūta. Varbūt tā ir tieši tā sajūta, kuras mums šobrīd pietrūkst."

Atmiņas, kas paliek vienmēr

Graube barikādēm pievienojās uzreiz pēc 13. janvāra aicinājuma un mājās pirmo reizi devās vien 20. janvārī, bet pēc tam atkal atgriezās uz barikādēm. Brīvprātīgie kārtības sargi Zaķusalu sargāja līdz pat aprīlim, reizēm uz maiņām kontrolējot arī Salu tilta nobrauktuves.

Kā piemiņa no barikāžu laika Graubem saglabājusies gan Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības apliecība, ko rotā jaunības dienu fotogrāfija, gan barikāžu dalībnieka aproce. "Es parasti visiem saku, ka katram vēlētu iet caur barikādēm, jo tā ir vienreizēja kopības sajūta. Varbūt tā ir tieši tā sajūta, kuras mums šobrīd pietrūkst," viņš spriež, uzsverot, ka tagad atmiņas kļuvušas daudz emocionālās un fakti arvien vairāk paliek otrajā plānā.

Materiāls tapis sadarbībā ar vietni barikadopedija.lv

Barikāžu laika karte - spied uz objektiem, lai noskatītos liecinieku atmiņu videostāstus
un uzzinātu, kas katrā vietā notika pirms 25 gadiem

DOMA LAUKUMS/RADIO NAMS

Barikādes Vecrīgas sirdī – Doma laukumā – sāka veidot 13. janvārī. Naktī tika metināti “tanku eži” (metāla...

Zaķusala

Barikādes Zaķusalas televīzijas kompleksā iedzīvotāji no smiltīm un baļķiem, kā arī, piesaistot lauksaimniecības...

Preses nams

2. janvāris sākās ar ziņu – Preses namu pēc Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) rīkojuma...

Brīvības piemineklis

13. janvāra vakarā Brīvības pieminekļa pakājē iemirdzējās simtiem svecīšu. Tās aizdegtas, pieminot Lietuvas...

Augstākā padome

Pie stratēģiski svarīgās Augstākas padomes (AP) ēkas barikādes sāka veidot 13. janvārī, un jau pirmajā naktī...

TELEFONA UN TELEGRĀFA CENTRĀLE

Šo stratēģiski svarīgo objektu Dzirnavu ielā cilvēki steidza apsargāt jau kopš 13. janvāra. Piekļuvi ēkai...

Bastejkalns

20. janvāra vakarā Bastejkalnā no šautiem ievainojumiem mira kinooperatori Andris Slapiņš un...

Vecmīlgrāvja tilts

Vecmīlgrāvja tilts atradās tuvu Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienības (OMON)...

Iekšlietu ministrija

20. janvārī ap pulksten 18 kinooperators Juris Bindars kopā ar skaņu operatoru Aleksandru Laizānu filmēja...

ASK Stadions

Interfrontes mītiņš 15. janvārī ASK stadionā Rīgā tika gaidīts ar bažām, jo pastāvēja liela varbūtība, ka tajā...

Brasas tilts

Pie Brasas tilta aizstāvji sāka pulcēties īsi pēc aicinājuma veidot barikādes. Saskaņā ar sargu atmiņu...

LTF KOORDINĀCIJAS CENTRS VECRĪGĀ

Latvijas Tautas Frontes (LTF) Koordinācijas centrs visu barikāžu laiku darbojās un atradās Vecrīgā, Vecpilsētas...

Ulbrokas radiotornis

Barikādes tika veidotas arī pie stratēģiski ļoti nozīmīgā Ulbrokas radiotorņa. Tur dežurēja šoferi un...

PSRS IEKŠLIETU MINISTRIJAS MILICIJAS SKOLAS RĪGAS FAKULTĀTE

Naktī uz 15. janvāri Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienība (OMON)...

Ministru padome

Ministru Padome (MP) bija viena no pirmajām ēkām, ap kuru iedzīvotāji sāka veidot barikādes, un jau pirmajā...