Aivars Ozoliņš, 'Ir': Ušakova aparteīds  (309)

Rīgas dome plāno no 1.janvāra samazināt rīdziniekiem maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā no 50 līdz 42 santīmiem, toties pārējiem likt maksāt divreiz vairāk - 84 santīmus. Publiski teiktais ekonomiskais mērķis - piespiest Rīgā strādājošos deklarēties kā rīdziniekiem - šķiet visai apšaubāms. Nepateiktais politiskais mērķis ir acīmredzams - turpināt šķelt Latvijas sabiedrību "Saskaņas centra" vēlētājos un pārējos. Tas harmoniski saskan ar SC mērķtiecīgi kopto Rīgas pretnostatīšanu pārējai Latvijai jeb Ušakova par "Rīgas ceļu" dēvēto politiku. Šādā "valsts valstī" politikā iederas arī Rīgas domes priekšlikums slēgt līgumus ar citām Latvijas pašvaldībām par to iedzīvotāju nodarīto zaudējumu kompensēšanu Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmumam.

Ušakova atbalsts otrai valsts valodai referendumā pērn mobilizēja SC bāzes elektorātu, taču aizbaidīja daudzus latviešu vēlētājus. Ar brīvbiļetēm pensionāriem viņam izdevās vismaz daļu no tiem Rīgā uzpirkt, lai balso par SC pašvaldību vēlēšanās šovasar. Nākamgad Saeimas vēlēšanas. Braukšanas maksas samazināšana Rīgas iedzīvotājiem un divreiz lielāka svešajiem būšot solis uz bezmaksas sabiedrisko transportu visiem rīdziniekiem, nu sola Ušakovs.

Tad viens transports tiem, kuri brauc par brīvu, cits tiem, kuri par to maksā, būtu vēl loģiskāks risinājums. Tiesa, ādas krāsa galvaspilsētas iedzīvotājiem lielākoties tāda pati kā lauķiem, tāpēc kaut kā būtu jānodrošina, lai otrās šķiras cilvēki nekāpj augstāka labuma ļaudīm paredzētajā transportā.

Tam derētu "Rīdzinieka karte", ko Ušakova dome izsniegšot tiem, kuri deklarējuši Rīgu kā savu dzīvesvietu. To varētu uzrādīt šoferim vai kādam domes norīkotam SC hunveibinam pirms iekāpšanas bezmaksas transportlīdzeklī. Izpaliktu nepiederošo sadursmes "jauktajā" transportā ar biļešu kontrolieriem vai ar kādu Rīgas pilsonības miliciju, kas tad varbūt būtu jāveido. Jo konfliktu netrūktu. Lai nu kurš, bet Ušakovs noteikti saprot, ka, merkantilu dziņu vadīti, itin dauzi mēģinātu šmaukties un uzdoties par to, kas viņi nav.

Carnikavas Ušakovs

2007.gadā tolaik vēl Saeimas deputāts Nils Ušakovs, kas kopš bērnības bija dzīvojis Rīgā, kļuva par Carnikavas novada iedzīvotāju (turklāt tas notika tikai dažus mēnešus pirms tam, kad SC nosauca viņu par savu kandidātu Rīgas mēra amatam). "Tas bija personisku motīvu dēļ," Ušakovs vēlāk skaidroja. Nudien, motīvi laikam bija ļoti personiski. Deklarējies Carnikavā, deputāts Ušakovs ik mēnesi saņēma vairāk nekā 400 latu lielu dzīvojamo telpu īres kompensāciju, kas viņam kā it kā nerīdziniekam pienācās par dzīvokļa īrēšanu Rīgā. Viss bija likumīgi. Jeb, kā Ušakova rīcību tolaik novērtēja viņa partijas biedrs un Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs: "Tā ir gaumes lieta. Tas ir atkarīgs no cilvēka audzināšanas un attieksmes."

Bezgaumīgi šmaukties citiem Ušakovs neļaus. "Ja cilvēks izdomās deklarēties pie drauga vai rada, saņemt "Rīdzinieka karti" un pēc dažām dienām "atdeklarēties" atpakaļ, tik un tā apmuļķot Rīgu nesanāks, jo elektroniskajā norēķinu sistēmā automātiski tiks fiksēts "atdeklarēšanas" fakts," viņš trešdien brīdināja.

"Esi rīdzinieks!" neapzinīgos audzina arī Ušakova līdzgaitnieks Andris Ameriks (kas pats, starp citu, ir jūrmalnieks). "Rīdzinieki ar savu naudu uztur citu pašvaldību iedzīvotājus. Vai tas ir godīgi?" godīgais "Misters 20%" taujā rakstā portālā Delfi. Un, protams, norāda, ka pie visa vainīga Latvijas valdība, kas "pašvaldībām papildus nav gatava atvēlēt ne santīmu".

Lai kāda politika, savu santīmu Rīgas valdnieki garām nelaidīs. E-kartes ieviešana rīdziniekiem izmaksāja 100 miljonus latu. (Prātam neaptverama summa, ņemot vērā, ka no braucēja viedokļa vienīgā papildus ērtība ir iespēja pielikt kartiņu pie datu nolasītāja kastītes, nevis, kā pirms tam, iespraust biļetīti elektroniskā "kompostiera" spraudziņā.) Varam sākt minēt, cik vēl miljonus domes saimniekošanas virtuozi pilsētas iedzīvotājiem papildus noplēsīs par privilēģiju izmantot "Rīdzinieka karti" arī kā e-talonu.

Turklāt katram, kurš to vēlēsies darīt, būs jāreģistrējas "Rīgas satiksmes" klientu apkalpošanas centros, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Līdz šim bezpersoniskā centralizētā e-talona sistēma pārtaps par centralizētu personu datu bāzi?

Ušakova un Amerika runātais liek minēt, ka personu datu vākšana un šķirošana varētu būt iecerēta ļoti izsmalcināta. Ušakovs teic, ka Pierīgas pašvaldībām tikšot piedāvāta iespēja noslēgt līgumu ar Rīgu, lai to iedzīvotāji paliktu reģistrēti savās pašvaldībās, bet varētu izmantot rīdzinieku privilēģijas. Bet Ameriks papildina: "Ja cilvēki tomēr izvēlēsies nedeklarēties Rīgā, tad mūsu mērķis ir noslēgt ar attiecīgām pašvaldībām līgumus par līdzmaksājumiem "Rīgas satiksmei"." Tātad paredzēts reģistrēt ne tikai citu pašvaldību iedzīvotājus, bet arī to, cik iedzīvotāju katrā no līgumslēdzējām pašvaldībām ir vai nav pārdeklarējušies par rīdziniekiem? 

"Sitiet pāķus!" un mīliet SC

Pirmā reakcija uz trešdien izsludināto plānu bija tieši tāda, kādu Ušakovam un viņa partijai vajag - sašutums, neizpratne, pa kādiem aplausiem un dedzīga rēķinu skaidrošana, kurš kuram ko ir izēdis un kurš kuru uztur - Rīga liekēžus iebraucējus vai Pierīgas pašvaldības Rīgas bezkaunīgos kungus.

Rīgas vēlētāju piekukuļošanā un sarīdīšanā ar citu pašvaldību iedzīvotājiem sperts plats solis uz priekšu. Nākamais ideāli būtu kaut kā nošķirt un atalgot tos, kuri balso par SC, no tiem, kurus sodīt par to, ka balso par citām partijām.

Iepriekšējos gadsimtos bija vienkāršāk sašķirot rīdziniekus šķirās un kārtās. Piemēram, pēc apģērba. Savulaik tikai augstākās kārtas iedzīvotāji, to skaitā rātes kungi, drīkstēja tērpties zīdā, samtā, brokātā un mežģīnēs. Prastāki rīdzinieki nedrīkstēja valkāt spāņu beretes, caunādas, zelta rotas un pērļu jostas. Savukārt "latviešiem jāpiespiež (..) viņu zemā dzimuma dēļ valkāt viņu no vecu veciem laikiem lietoto apģērbu", kādā 18.gadsimta sūdzībā rātei prasīja tolaik vāciskā Lielā ģilde. Par noteikumu pārkāpšanu draudēja naudassods vai pat nopēršana pie kauna staba.

Bet pagājušajā gadsimtā 50 gadus šeit bija bijusi tikai viena partija, par ko balsot, kā droši vien labi atceras bijušais Proletāriešu rajona komjaunatnes sekretārs Ameriks. No tās SC sastāvā palicis vairs tikai Alfrēds Rubiks ar dažiem domubiedriem. Taču pat viņi nestaigā apkārt sarkanās mežģīņu biksēs ar sirpi vienā un āmuru otrā kabatā. Un Putina partijas līgumpartneris Ušakovs ikdienā nevalkā mazā Volodjas ikonu kaklā. Bet viņa atbalstītāji publiski izrādās gandrīz vai tikai vienreiz gadā - 9.maijā.

Toties Ušakovam ir elektroniskas datubāzes un rīdzinieku miljoni, kurus tērēt viņu pašu uzpirkšanai. Rīgas vadoņu tandēma runātais ļauj minēt, kādi varētu būt nākamie loģiskie soļi Rīgas nošķiršanai no valsts un Latvijas iedzīvotāju dažādu grupu sarīdīšanai.

Informēdams par jauno sabiedriskā transporta sistēmu, Ušakovs trešdien bilda: "Otrs piedāvājums bija pilsētā ieviest iebraukšanas maksu, taču es nezinu, vai tas šajā pilsētā kādreiz tiks realizēts." Kāpēc tad ne? Kā teic Ameriks, ārpus Rīgas deklarētie ikdienā "izmanto Rīgas infrastruktūru", bet jāmaksā par to esot rīdziniekiem. Nudien, ne jau tikai sabiedrisko transportu izmanto, bet arī ūdeni, elektrību, kanalizāciju. Elpo Rīgas gaisu, virina durvis, deldē ietves un parku soliņus, pat izdangā ar savām mašīnām brauktuves, nedeklarētie parazīti!

Rīgas fiziska noslēgšana no pārējās Latvijas būtu loģistiski sarežģīts, toties Rīgas valdniekiem, ai, cik tīkami dārgs pasākums! Un tad caurlaides punktos uz robežas nauda ripotu iekšā platā straumē. (Tikmēr kņazs Nils slēgtu līgumus ar "centru" par Krievijas tūristu tūkstošu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu? Nu, kompensāciju gan jau nedabūtu, taču "vest sarunas" par draudzību un sadarbību kopējā ienaidnieka - Latvijas valdības - kaitējuma novēršanai laikam taču varētu.) Domes drošībnieku patruļas pilsētā pārbaudītu dokumentus, tvarstīdamas nelegālos imigrantus. Bet legālajiem SC aktīvisti pirms vēlēšanām dāvinātu atlaižu kartes dažādu Rīgas labumu izmantošanai. Ušakovs jau tagad sola: "Visi, kas deklarēsies Rīgā līdz 31.decembrim, bonusā saņems vienu mēnešbiļeti mēnesim par brīvu."

Šķiet, ka Ušakovs šajā reizē tomēr varētu būt spēris vienu soli par tālu. Pašvaldība var piešķirt atlaides tās iedzīvotājiem, tomēr šajā projektā privilēģiju vieniem un ierobežojumu citiem īstenošana un kontrole prasītu klaji diskriminējošus pasākumus un, iespējams, arī tiesiskā valstī nepieļaujamas manipulācijas ar personu datiem. Acīmredzot gaidāmi tiesu darbi.