Taču šodien situācija daudz neatšķiras no tās, kurā bijām tad. Kad tēma medijos bija izsmelta, un cilvēku ikdienu pārņēma citas aktualitātes, drīz vien problēmas tika piemirstas un diemžēl nekādas prakstiskas izmaiņas Latvijas gaļas ražotāji neredz. Kontrole trūkst, un bizness turpina gūt zaudējumus, jo "kreisā gaļa" pie daudziem ražotājiem kā nonāca agrāk, tā nonāk arī tagad.
Taču sasāpējis ir arī kāds cits jautājums, kurš pašlaik ir īpaši aktuāls - gaļas un gaļas izstrādājumu gatavās produkcijas marķēšana Latvijas pārtikas tirgū, ko pieprasa EIROPAS PARLAMENTA un PADOMES REGULA (ES) regula Nr 1169/2011. Regula ir ieviesta, un valsts institūciju pienākums būtu nodrošināt visiem tirgus dalībniekiem vienādus uzņēmējdarbības apstākļus, lai ievērotu patērētāju intereses - par ko tieši atbildīgs šajā gadījumā ir Pārtikas un Veterinārais dienests.
Taču dzīvē tas no PVD puses netiek nodrošināts, un diemžēl tiek pieļauta situācija, kad viena tirgus dalībniekiem (gaļas un gaļas izstrādājumu tirgū) tiek pieļautas dažādas atkāpes un izņēmumi. Šāda situācija kropļo tirgu un konkurenci, aizskar patērētāju intereses un dod nepamatotas priekšrocības dažiem tirgus dalībniekiem, gremdējot citus.
Pašlaik lielākā daļa Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu pilnībā nenodrošina produkcijas marķējumu atbilstoši ES regulas 1169/2011 prasībām. Taču tie daži ražotāji, kas to dara, tiek nepamatoti diskriminēti no patērētāju puses, kuri diemžēl nav informēti par šādas regulas eksistenci un nepieciešamību marķējumā norādīt pievienotās olbaltumvielas, k/kūpinātiem produktiem ir jānorāda pievienotā ūdens daudzums, gan pārējos jaunievedumus.
Viņu izpratnē šādas norādes pazemina produkcijas kvalitāti un norāda uz jaunu - sliktas kvalitātes produktu, kura sastāvā tagad ir pievienotas dažādas jaunas sastāvdaļas, pat pieliets ūdens. Patērētājs nav informēts, ka produkcija nav mainījusies, tas ir tas pats iepriekšējais produkts, tikai tagad ir īpaši norādītas dažas jaunas atsevišķas sastāvdaļas un to daudzumi. Piemēram, ūdens, kas nepieciešams marinādei vai sastāvdaļas, kas līdz šim nebija jāakcentē. Kā arī, ja agrāk marķējumā tika rakstīts siera sūkalas, kas patērētājam bija saprotams, tad šobrīd mēs rakstam piena olbaltumvielas, kas patērētājā rosina neizpratni.
Tieši tāpēc īpaši svarīgi ir tas, lai nosacījumus ievērotu visi tirgus dalībnieki un 100% visiem produkcijas veidiem, bet vainīgie, kas to neievēro, tiktu sodīti par marķēšanas noteikumu neievērošanu - atbilstoši Latvijas likumdošanai.
Jāpiebilst, ka SIA "Forevers" pilnībā ievēro ES regulas 1169/2011 prasības, taču, analizējot tirgu ir redzams, ka esam tikai viens no nedaudzajiem, kas to dara, daudzi tirgus dalībnieki pilnībā ignorē šīs regulas prasības. Vēl jo vairāk, PVD varētu pielikt vairāk pūļu, lai realizējamie produkti nemaldinātu patērētājus.
Diemžēl, gaļas pārstrādes kombināti neuzrāda produktu nosaukumā obligātās norādes atbilstoši ES regulas 1169/2011 VI pielikuma A daļas 1 p.: "Pārtikas produkta nosaukumā ietver vai tam pievieno norādes par pārtikas produkta fizisko stāvokli vai tam veikto īpašo apstrādi (piemēram, pulverveida, atkārtoti saldēts, liofilizēts, ātri sasaldēts, koncentrēts, kūpināts), visos gadījumos, kad šādas informācijas nepieminēšana varētu maldināt pircējus" un 5 p.: "Attiecībā uz gaļas produktiem, gaļas izstrādājumiem un zvejniecības produktiem, kuriem ir peivienotas olbaltumvielas, tostarp dažādas dzīvnieku izcelsmes hidrolizētas olbaltumvielas, produkta nosaukumā norāda šo olbaltumvielu saturu un to izcelsmi".
Kontroles trūkums rada apstākļus, kad nepamatotas priekšrocības ir tiem tirgus dalībniekiem, kas iet veco ceļu, neminot neērtās sastāvdaļas un nogaidot mirkli, kad tirgus būs apradis ar jaunajiem noteikumiem un tad pievienosies jau esošajai praksei. Bet par to būs samaksājuši citi dalībnieki - konkurenti, kuri ievēro regulas prasības. Gribētos arī pievērst uzmanību tām neērtībām, kas radās tirgus dalībniekiem, arī patērētājiem, stājoties spēkā šiem nosacījumiem, kas arī šobrīd faktiski tiek apzināti ignorēti un vāji tiek kontrolēti no Patērētāju Tirdzniecības aizsardzības centra un PVD puses:
- Nosaukumam jāpievieno apstrādes veids un papildus pievienotās olbaltumvielas;
- Ja ir pievienots ūdens k/kūpinātiem produktiem vairāk nekā 5% (bet visos sālījumos tas tiek pievienots, arī marinādēs) tas ir jānorāda nosaukumā. Piemēram, "Cūkas krūtiņa ar ribu k/kūp un pievienotu ūdeni" vai "Lauku desa p/kūpināta ar sojas un dzīvnieku olbaltumvielām".
Liels pircēju loks uzskata, ka tagad ir mainījusies receptūra un pats produkts varētu būt zaudējis gan garšu, gan kvalitāti. Katram pircējam, kas mums vaicā par to, kas noticis, mēs skaidrojam reālo situāciju, bet nereti saņemam pretjautājumu - kāpēc tad tā nedara arī citi? Diemžēl Latvijas situācija norāda tikai uz to, ka uzņēmumi, kas pilda likumus un rūpējas par pircēju labklājību zaudē savu tirgus daļu tiem, kas tos apiet.
Nav saprotams vai PVD un PTAC apzināti vai resursu trūkuma dēļ pieļauj, ka tirgus ir sadalīts starp priviliģētajiem, no kuriem netiek prasīts ievērot likumdošanu un godīgiem antiņiem, kuri apzinīgi pilda likuma burtu un gūst zaudējumus. Pašlaik Latvijas institūciju zemā aktivitāte veido augsni melnajam biznesam, pieļaujot nevienlīdzīgus noteikumus pārtikas ražotājiem, kas kropļo mūsu tirgu.
Un šeit vietā ir arī jautājums - kā tad paliek ar mūsu patērētājiem? Vai viņiem nebūtu tiesības vienlīdz zināt, kādas sastāvdaļas ir visu ražotāju produktos?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
