Jeļena Alfejeva: Kam izdevīgas CSDD uzspiestās apdrošināšanas uzlīmes?

Taču blakus šim jaunumam CSDD pastāv uz vēl vienu normu, kas prasīs papildu izdevumus, kurus nāksies segt no autovadītāju kabatas. Runa ir par ieceri ieviest OCTA uzlīmes kā obligātas.

Pirmajā mirklī var šķist – redz, cik ērti, būs mašīnai logā uzlīme par OCTA, policistiem nebūs jātērē laiks, apskatot apdrošināšanas polisi. Taču realitāte ir cita – likuma izmaiņas neparedz iespēju polisi aizvietot ar uzlīmi, jo to liedz citi apdrošināšanas darbības reglamentējoši Latvijas likumi. Tas nozīmē, ka autovadītājam joprojām būs nepieciešams vadāt līdzi papīra veida dokumentu par OCTA, lai gan logā būs ielīmēta hologramma.

Apspriežot minēto CSDD ierosinājumu ar visām ieinteresētajām pusēm, esam nonākuši pie secinājuma, ka uzlīmēm jēgu neredz nedz policisti, nedz apdrošinātāji, nedz autovadītāji. Pat vēl vairāk – kā apdrošinātāji, tā autovadītāji jauno normu uzskata par apgrūtinošu – uzlīmes būs ne tikai jāizdrukā un jāpielīmē pie stikla, bet arī laikus no tā jānoņem, jo šajā ziņā likums ir stingrs – nederīgas uzlīmes auto logos nedrīkst atrasties.

Pēc apdrošinātāju datiem, aptuveni puse autovadītāju Latvijā iegādājas OCTA uz īsiem termiņiem. Tā kā jaunais likums kā minimālo OCTA polises termiņu nosaka trīs mēnešus, lielam skaitam autovadītāju jau šīs normas izpildīšana prasīs izdevumus, no kuriem viņi varētu izvairīties.

CSDD, aizstāvot ideju par uzlīmēm, pauž viedokli, ka tās ļaušot palielināt OCTA apdrošināto skaitu. Taču varbūt pirms politiķiem sniegt šo argumentu, CSDD varētu aplūkot paši savu statistiku - pēc statistikas datiem, neapdrošināti ir tikai 7% autovadītāju (Lietuvā 14-16%, Igaunijā – 5-6%), kas liecina, ka Latvijā neapdrošinātas mašīnas nav uzskatāma par problēmu, kuras likvidēšanai būtu nepieciešams pievērsties ar likuma normu izmaiņām. Kontroli par OCTA veic gan CSDD jebkuru savu darbību laikā (t.sk. transportlīdzekļa tehniskā apskate, pārreģistrēšana u.tml.), gan Valsts robežsardze, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, gan arī Ceļu policija, veicot transportlīdzekļa vadītāja dokumentu pārbaudi.

Var izvirzīt vairākas versijas, kādēļ CSDD tik cieši uzstāj uz uzlīmju ieviešanu. Taču, pirms ķerties pie iespējamo versiju izklāsta, sniegšu dažus skaitļus.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, vienas uzlīmes cena ir ap 0,40 latu. Latvijas Republikā ir ap 400 000 automašīnu, kas ir tehniskā kārtībā un piedalās ceļu satiksmē. Ja pieņemam, ka 50% autovadītāju pirks polises uz 3 mēnešiem, 25% uz 6 mēnešiem, savukārt 25% uz gadu, tad, nepieaugot automašīnu skaitam valstī, būs nepieciešams aptuveni 1 miljons šādu uzlīmju. Pēc aptuvenām aplēsēm, uzlīmju izgatavošana ik gadu izmaksās ne mazāk kā 400 000 latu. Diezgan iespaidīga summa, vai ne? Atliek vien pasekot, kurā kabatā tā nonāks, lai pirmo versiju katrs izdarītu pats. Vienīgi varbūt der atcerēties, ka CSDD ir ilgstoša sadarbība ar uzlīmju ražotāju, kurš piedāvā tehniskās apskates uzlīmes.

Kā otru CSDD rūpju cēloņu versiju varētu izvirzīt vēlmi Latviju izvirzīt par vienīgo valsti pasaulē, kurā pa ceļiem pārvietojas tikai apdrošinātas mašīnas, jo tās, kurām nav uzlīmes, pārējie vienkārši nomētās ar akmeņiem.

Kā trešo versiju varētu minēt pašu CSDD deklarēto – vēlmi cīnīties ar negodīgiem apdrošinātājiem, kuri OCTA polises izraksta ar atpakaļejošu datumu. Pirms sākt sīkāk pētīt šīs versijas ticamību, gribētu atgādināt, ka OCTA valstī var veikt tikai tie apdrošinātāji, kurus ir auditējušas starptautiskas auditorkompānijas un mūsu ikdienas darbību uzrauga Finansu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Līdz ar to, metot akmeni apdrošinātāju dārziņā, CSDD jāatzīst, ka krāpnieki ir arī starptautiskie auditori un FKTK, ja jau reiz neredz savu uzraugāmo blēdības.

Ceturtā versija būtu saistāma ar CSDD vēlmi atvieglot autovadītāju dzīvi, lai uzlīme logā būtu kā atgādinājums, kad jādodas iegādāties nākamā.

Nobeigumā tikai vēlētos aicināt CSDD amatpersonām atrast sevī pietiekami daudz vīrišķības pašiem atzīt, ka uzlīmju ideja ir bezjēdzīga naudas izšķiešana un pārskaitīt par uzlīmju drukāšanu ieekonomēto naudu valsts budžetā nevis, mēģināt ar “putām uz lūpām” pierādīt visai valstij, ka tās ir nepieciešamas. Tas ir tāpat kā mēģināt iestāstīt, ka gaiss auto riepās jāmaina katru mēnesi – lai nesasmok. Bet, protams, mēģināt var – varbūt kāds zaļš autovadītājs arī notic.