Ivars Krauklis: Apdrošinātāji, nebaidiet autovadītājus nepamatoti!

Kādēļ apdrošinātāji ceļ ažiotāžu?

Pretēji Alfejevas kundzes informācijai OCTA polišu un uzlīmju izsniegšanas sistēma Latvijā darbojas jau sešus gadus. Līdz šim apdrošinātāji pret to nav vērsušies, bet pat aizstāvējuši un noraidījuši citus priekšlikumus.

Stājoties spēkā jaunajam OCTA likumam 2004. gada 1. janvārī, būtiskākā izmaiņa būs tā, ka turpmāk minimālais OCTA termiņš būs trīs mēneši un ikviens autovadītājs, kurš veiks apdrošināšanu, saņems OCTA uzlīmi. Informācija uz OCTA uzlīmēm un polisēm tiks drukāta no valsts nozīmes datu reģistra, kura uzturētājs likuma ietvaros ir CSDD. Līdz OCTA likuma stāšanās spēkā polišu veidlapas saņēma visi apdrošināšanas aģenti un varēja tās aizpildīt ar roku.

Tie, kas ceļ ažiotāžu būtībā iestājas par to, lai autovadītājs, kurš nav veicis OCTA, to varētu veikt ar atpakaļejošu datumu situācijā, kad, piemēram, noticis ceļu satiksmes negadījums. Lai arī rakstā apgalvots, ka šāda situācija nav bijusi iespējama, diemžēl Ceļu policija (CP) pastāvīgi vērsusi CSDD uzmanību uz šādu precedentu esamību. Pie tam par katru šādu precedentu negodīgi, ar atpakaļejošu datumu apdrošinātā (avārijā cietušā) autovadītāja izdevumus sedza godīgie autovadītāji.

Absurds ir Alfējevas apgalvojums, ka, ja reiz apdrošināšanas procesu uzrauga Finansu un kapitāla tirgus komisija (FTKT), tas norādot, ka nelikumības šajā procesā nav iespējamas. Diemžēl FTKT var uzraudzīt procesu kopumā, bet ne katra apdrošināšanas aģenta rīcību, aizpildot polises ar roku. Kad visas OCTA polises un uzlīmes tiks drukātas tikai un vienīgi no CSDD reģistra, nevis tiks pildītas ar roku, arī FTKT uzraudzības mehānisms būs objektīvāks.

Apdrošinātāji minējuši nepatiesus skaitļus

Rakstā nepatiesi uzsvērts, ka Latvijā aptuveni 50% autovadītāju OCTA pērk uz mēnesi. Šis skaitlis ir nepatiess, jo statistikas dati liecina, ka:

Latvijā transportlīdzekļus uz mēnesi apdrošina tikai 6,5% autovadītāji;
Uz trim mēnešiem – 7,7%;
Uz septiņiem mēnešiem – 33,44%;
Uz 12 mēnešiem – 45,71%!

Tāpat rakstā atzīmēts, ka mūsu valstī transportlīdzekļus neapdrošina tikai 7% autovadītāju, kas it kā pierādot, ka pastiprināti uzraudzīt šo jomu, ieviešot vienotu uzlīmju sistēmu visiem transportlīdzekļiem, nav vajadzīgs. Bet, ja ar šo skaitli nemēģina veidot demagoģiskus apgalvojumus, tad būtībā tas pierāda nevis, ka uzlīmes nav nepieciešamas, bet, gan to, ka šāds mehānisms veicinājis cilvēku izpratni un ieinteresētību apdrošināt savus transportlīdzekļus.

Divkosīgi argumenti

CSDD nav ne OCTA likuma autore ne propagandētāja. Likuma autore ir Finanšu ministrija. CSDD ir piedalījusies tā izstrādē, esot Satiksmes Biroja padomē un tieši pretēji rakstā paustajam jau likuma tapšanas gaitā norādīja, ka līdzīgi attīstītāko valstu pieredzei nepieciešams attiekties no atsevišķām OCTA uzlīmēm, aizstājot tās ar vienotu uzlīmi “Pielaide ceļa satiksmei”, kas saturētu kompleksu informāciju, un noradītu, ka par transportlīdzekli samaksāta transportlīdzekļa ikgadējā nodeva, veikta tehniskā apskate un samaksāta OCTA. Diemžēl daži apdrošinātāju pārstāvji – tai skaitā arī Alfejevas kundze - kategoriski iebilda pret šo jaunievedumu. Un tādēļ uzskatu, ka rakstā minētās “rūpes” par autovadītājiem no apdrošinātāju puses ir divkosīgas.

Uzlīme vai polise – autovadītāja ziņā

Apgalvojums, ka autovadītājiem turpmāk būs jāvadā līdzi gan polise, gan OCTA uzlīme, liecina par Alfejevas neinformētību un likumu nezināšanu. Tieši tāpat kā līdz šim autovadītāji varēs pēc izvēles izmantot vai nu uzlīmi, vai braukt, līdzi ņemot, OCTA polisi. Arī pēc OCTA likuma stāšanās spēkā, ja transportlīdzekļa logā būs uzlīme, polises klāt neesamība netiks uzskatīta par pārkāpumu un otrādi. Tas noteikts arī OCTA likumprojekta 16. punkta par Transportlīdzekļu vadītāju pienākumiem 1. daļā.

Uzlīmju sistēma autovadītāju un policistu interesēs

Nepamatots un nekorekts ir apgalvojums, ka CP iestājas pret OCTA uzlīmju vienotu ieviešanu. OCTA likums top konsultējoties gan ar apdrošinātāju pārstāvjiem, gan ar ceļu policiju, gan robežkontroli, gan CSDD un citām valsts institūcijām. CP šajās sanāksmēs īpaši uzsvēra un apdrošinātāji akceptēja, ka uz loga līmējamas uzlīmes, ir efektīvs autovadītāju kontroles veids. Ieguvējs līdz ar to būs viennozīmīgi arī autovadītājs, jo, ja reiz uzlīme logā norāda, ka transportlīdzeklis ir apdrošināts, viņš ir vairāk pasargāts no tā, ka CP var apturēt tikai tādēļ, lai pārliecinātos, vai ir veikta OCTA.

Līdzekļi OCTA uzlīmēm un polisēm – no CSDD budžeta

Demagoģisks ir Alfejevas kundzes apgalvojums, ka līdzekļus OCTA polišu un uzlīmju izstrādei un tiražēšanai CSDD ņem no valsts nodokļu maksātāju naudas, kā apgalvots rakstā. Līdzekļi OCTA procesa kontroles nodrošināšanai (t.sk. informatīvās sistēmas izstrādei un uzturēšanai un uzlīmju izstrādei un tiražēšanai) jau no 1997.gada ir ietverti maksā par transportlīdzekļu reģistrāciju un tādējādi tiek segti no CSDD budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Turklāt summa, ko min Alfejevas kundze ir vairākkārt pārspīlēta.

OCTA uzlīmes – veicina apdrošināšanas procesa caurspīdīgumu

Atsevišķu apdrošinātāju vēršanās pret vienotas OCTA sistēmas ieviešanu Latvijā, pie tam, izmantojot demagoģiskus un galvenais – melīgus apgalvojumus un izraisot sabiedrībā nepamatotu ažiotāžu, pierāda, cik sarežģīti mūsu valstī ir cīnīties ar negodīgumu arī privātajā uzņēmējdarbībā Latvijā. Ja stājoties spēkā OCTA likumam tiks mazināta valsts (tai skaitā CSDD un CP) kontrole pār apdrošinātājiem un samazināsies apdrošināto transportlīdzekļu skaits. Tie, kas apdrošinās transportlīdzekli faktiski “brīvās” apdrošināšanas cenas apstākļos maksās arī neapdrošināto vietā. Turklāt pašu apdrošinātāju peļņu tas neiespaidos, jo apdrošināšanas cena vienkārši tiks palielināta.