Ilze Krastiņa: Zvērināti advokāti – pirmie ES upuri?

Šis spriedums man atgādina Padomju Savienības komunistiskās partijas kongresos pieņemto direktīvu bezierunu izpildi, vai arī... paši ziniet ko. Un mēs tās pildījām par kaunu sev, bet tagad taču citi laiki - demokrātija. Satversmes tiesa piedāvā likvidēt zvērinātu advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu krimināllietās gadījumā, ja likumdevējs nedos iespēju jebkuram juristam pildīt aizstāvja pienākumus kriminālprocesā.

Tikai Dievs un mēs - ilgstoši praktizējošie advokāti - zinām, cik atbildīgs un smags ir aizstāvja darbs, cik daudz zināšanu un emociju tas prasa. Es zvērinātu advokātu palīgiem stāstu, ka īsts advokāts ir tikai tāds jurists, kurš iet tiesās krimināllietās, kurš izmanto savas zināšanas cilvēka aizstāvības labā, kurš spēj just līdzi tiesājamam (kurš saprot, ka advokāts ir viņa pēdējā cerība), kurš spēj paciest cietuma aromātu, skatus roku dzelžu uzlikšanā un noņemšanā, izturēt spriedumus, kuri gandrīz vienmēr nav tādi, kādus tiesājamais un advokāts vēlētos dzirdēt, noklausīties mūža ieslodzījuma pasludināšanu smagajās lietās, spēj paspiest roku AIDS slimajam apsūdzētajam, spēj negulēt naktīs, gatavojot aizstāvību. Tādu darbu katrs nespēj veikt – tā ir sūtība.

Līdz šim es biju pārliecināta, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa pirmām kārtām aizstāv Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas pilsoņus, Latvijas Republikas tiesu sistēmu. Vai tiešām pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Satversmes tiesa nespēs stāties pretī pat vismuļķīgākajām es direktīvām?

ST atsaucas uz 22.03.77.g. EEC direktīvu 77/249 un 16.02.98.g. 98/5 EC direktīvu, kuras regulē ES tirgu juridisko pakalpojumu sniegšanā. Vai tiešām ST tiesneši neatšķir juridisko pakalpojumu sniegšanu no brīvas un neatkarīgas profesionālas zvērinātu advokātu darbības Latvijas tiesu sistēmā? Arī citās pasaules un ES valstīs ir nodalīta juridisko pakalpojumu sniegšana personām, firmām, kompānijām no advokāta - kā kriminālprocesa dalībnieka, pasvītrojot tā svarīgumu ar speciāliem likumiem, mantijām, amata zīmēm, zvērestiem un citu atribūtiku. Advokāti dara daudz ko vairāk par pakalpojumu sniegšanu, viņi izdzīvo savu aizstāvamo dzīves un likteņus, viņu darbs ir radošs – tā ir spēja upurēties - palīdzēt vājākajam un slimākajam. Tā ir māksla palīdzēt tiesai pieņemt taisnīgu spriedumu.

Zvērināts advokāts ir brīvas profesijas neatkarīgas korporācijas pārstāvis, kurš spēj:
1. būt uzticīgs savai valstij un tiesu varai;
2. dalīties atbildībā ar tiesu varas pārstāvjiem likumības ievērošanā;
3. saglabāt klienta uzticību un ar likumā atļautiem līdzekļiem neatlaidīgi un drosmīgi panākt klientam vēlamu rezultātu;
4. atturēties no vilinošiem komerciāliem piedāvājumiem;
5. pieturēties pie augstiem morāliem un tikumiskiem principiem;
6. rast jaunus risinājumus problēmām advokatūras darbībā un sadarbībā ar ārzemju kolēģiem.

Pie šādiem principiem un ideāliem turējās un ievēroja tādi zvērināti advokāti kā bijušie mūsu valsts prezidenti - Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis un tie advokāti, kuri 1921.gadā kļuva par Augstākās tiesas senatoriem, izveidojot Augstāko tiesu. Pie šādiem principiem pieturās šodien pati lielākā daļa no mūsu kolēģiem.

No ST sprieduma redzams, ka šāda nostāja motivēta ar to, ka tas tiek darīts demokrātijas interesēs un ,lai tiktu realizētas pilsoņu tiesības uz taisnīgu tiesu. Te nu ir reize parunāt par to, kas tad ir taisnīga tiesa ES izpratnē un arī manā izpratnē. Taisnīgums ir valsts tikums, kas nodrošina samērību un līdzsavru sabiedrībā . /Dž. Roulzs ,1971.g. “Taisnīguma teorija “/

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir svarīgs princips sabiedrībai kopumā. Visas citas tiesības ir atkarīgas no līdzekļu pieejamības šo tiesību realizēšanai. Tiesas process ir kā pēdējais posms tiesību uzturēšanas ķēdē. Tāpēc adekvāta un taisnīga iztiesāšana ir nepieciešamākā garantija visu ar likumiem atzīto tiesību, cilvēktiesības ieskaitot, nodrošināšanai. Nav brīnums, ka ECT ir apstiprinājusi to, ka tiesības uz taisnīgu tiesu ir ierindojamas starp visfundamentālākajiem demokrātijas principiem.

Taisnīgas tiesas pamatprincipi, manuprāt , ir sekojošie :
1. katram ir tiesības tikt publiski uzklausītam neatkarīgā un objektīvā tiesā; /te jāpiezīmē, ka tikai LR likums “Par tiesu varu“ un likums “Par prokuratūru“ un likums “Par advokatūru”” garantē procesa dalībnieku profesionālo neatkarību./
2. katram ir tiesības uz kvalificētas un objektīvas tiesas pieejamību;
3. katram ir tiesības uz sacīkstes principa ievērošanu krimināllietas izmeklēšanā un izspriešanā. Neviens no procesa dalībniekiem nedrīkst tikt nostādīts neizdevīgā stāvoklī;
4. katram ir tiesības pieprasīt lai tiktu ievērots “nevainīguma prezumpcijas“ princips;
5. katram ir tiesības saņemt informāciju likumdošanā;
6. katram ir tiesības uz likumiem pamatotu spriedumu; / ne tā kā Rēzeknes tiesnesis to izdarīja un krimināllietā notiesāja nevis vainīgo, bet to, kas atzīstas.../;
7. katram ir tiesības uz likumdevēja pieņemtajiem vienkāršiem, saprotamiem un izpildāmiem valsts likumiem. Tādiem, lai ar tiem nevarētu noslēpt un apiet dažādas nelikumības.

Jāpiezīmē, ka arī paši tiesneši un advokāti ir taisnīgas tiesas elementi.

Aizstāvības veidiem jāatbilst taisnīgas tiesas priekšrakstiem. Uzticamība, aizstāvja un aizstāvības brīvība un neatkarība, profesionalitāte, ētiski ierobežojumi katrā lietā ir obligāti nosacījumi. Tāpēc jau advokāti dod zvērestu kalpot pirmām kārtām likumam un tikai pēc tam klientam, atšķirībā no citiem juristiem, kuri sniedz pakalpojumus šodien pat bez licencēm, bez jebkādas atbildības, uzraudzības un ētikas ievērošanas. Te nav runa par konkurenci, no tās mēs nebaidāmies. Mēs baidāmies no tā, ka tiks panākts tieši pretējs rezultāts, tiks sagrauta gadsimtiem ilgi iestrādātā un realizētā aizstāvības institūcija, un no tā jau neradīsies taisnīgāki spriedumi.

Pašlaik nav gandrīz nevienas tiesību sfēras, kurā advokāti nesaskartos ar naidīgumu, kad jāaizstāv cilvēktiesību jautājumi mūsu valstī. Vai tas arī nav par iemeslu šādam nedemokrātiskam, nekonstitucionālam un neprofesionālam ST spriedumam? Vai šodien samudžinātās likumdošanas un tiesu procesu labirintos neprofesionāls jurists tiks galā ar “taisnīgo tiesu“? Šaubos gan.

Cik zinu, tad ES konvencijas neaizliedz katrai valstij pašai noteikt to tiesas procesu dalībnieku loku un kārtību lai nodrošinātu objektīvu krimināllietu izskatīšanu.

Arī tiesības ir katras nācijas suverenitātes simbols, tiesības ir arī tautas kultūra un tradīcijas. 1937.gada Civillikuma pamatā tika liktas latvju dainas. Tiesību zinību korifejs Vasilijs Sinaiskis ir teicis: “Tiesības ir kultūra, bez kultūras nav īstas dzīves“.

Man ļoti, ļoti žēl, ka advokātu profesijas brīvībai un neatkarībai ar ST svētību draud gals. Droši vien nākošā profesija būs mediķi, kad zobārstam sagribēsies taisīt neiroķirurģiskas operācijas. Tie taču arī ir medicīniski pakalpojumi. Tikai vajadzētu pajautāt apsūdzētajiem, vai viņi vēlas, lai viņus aizstāv jurists, kurš piecus gadus strādājis par juristu mednieku biedrībā, vai zvērināts advokāts, kurš piecus gadus praktizējies pie profesionāla patrona zvērināta advokāta. Bet tas jau nebūs demokrātiski..., galvenais ir tiesības uz taisnīgu tiesu.