"Var gadīties, ka cilvēks ļoti godprātīgi pārkrāmē papīrus no vienas kaudzītes otrā, strādā sestdienās un svētdienās, bet darbs ir galīgi neproduktīvs," ironizē Valsts kontrolieris Raits Černajs, interpretējot pašreizējo darba samaksas sistēmu valsts budžeta iestādēs strādājošajiem.
Pēc R.Černaja domām, kopš 1999.gada veiktās vadības līgumu revīzijas nekas kardināli nav mainījies: "Tāpat vadības līgumi tiek slēgti. Tā ir iespēja maksāt darbiniekam vairāk, apejot oficiālos darba samaksas noteikumus, stingri nenosakot kritērijus". Viens no risinājuma variantiem varētu būt piemaksas pēc papildus projektu realizācijas, proti, darba laikā saņemt pamata algu, bet pēc darba rezultātu izvērtēšanas - vadības līguma summu.

Atkārtota tematiskā vadības līgumu revīzija vairs netiek plānota, tomēr darba samaksas sistēmas izveide un piemērošana būs revīzijas sastāvdaļa speciālā budžeta iestādēs: "Tieši šeit būtu jānoskaidro, cik no speciālo budžetu iezīmētās naudas aiziet līdz gala lietotājam. Kam tā ir paredzēta un cik no tās noslāņojas dažādu aģentūru plauktos vai ierēdņu makos darba samaksas veidā un citos izdevumos," piebilda kontrolieris.

"DELFI Versijas" jau rakstīja, ka savulaik Valsts Kontrole veica revīziju par vadības līgumiem. Tolaik konstatēts, ka valsts pārvaldes iestāžu noslēgtie vadības līgumi, kuri ar strādājošajiem būtu jāparaksta tikai par papildus pienākumu veikšanu, pārsvarā dublē ierēdņu tiešos pienākumus un kalpo vienīgi papildus līdzekļu iegūšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit