Tiesības uz konsulāro aizsardzību ir noteiktas ES līgumos. Tās nodrošina, ka visiem Eiropas pilsoņiem, kuri ceļo vai dzīvo ārpus ES, ir tiesības lūgt palīdzību jebkurā ES konsulātā vai vēstniecībā, ja viņu valsts konkrētajā zemē nav pārstāvēta.
Tādējādi Eiropas solidaritāte tiek īstenota praksē. Eiropas iedzīvotāji var paļauties uz pasaules mēroga drošības tīklu.
Pasaulē ir tikai četras valstis, proti, Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Indija un Krievija, kurās ir visu 28 dalībvalstu vēstniecības vai konsulāti. Tas nozīmē, ka daudzi mūsu pilsoņi, kuri nonākuši sarežģītā situācijā ārvalstīs, ne vienmēr var paļauties uz savas piederības valsts palīdzību.
Tādēļ mums ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātu, ka mūsu pilsoņi ir aizsargāti jebkurā pasaules vietā.
Šī aizsardzība attiecas uz ikdienas situācijām, piemēram, pases zādzību, nopietnu nelaimes gadījumu vai slimību vai nonākšanu cietušā statusā negadījumā vai noziegumā. Tas attiecas arī uz ārkārtas situācijām, piemēram, dabas katastrofām vai politiskiem nemieriem, kur var būt nepieciešama evakuācija.
ES ir pieņemti jauni konsulārās aizsardzības noteikumi, lai pastiprinātu šo "Eiropas drošības tīklu". Ar šo reformu mēs nodrošināsim, ka tiesības uz konsulāro aizsardzību tiek pilnībā ievērotas uz vietas.
Tajā ir paredzēti konkrēti pasākumi dalībvalstu darbību koordinēšanai un sadarbībai, un pilsoņiem ir saprotamāk paskaidrots, ko viņu konsulārās tiesības nozīmē praksē. Piemēram, ja palīdzība ietver noteiktas izmaksas vai maksu, tad citu dalībvalstu pilsoņiem par konsulārajiem pakalpojumiem nebūs jāmaksā vairāk nekā tās valsts pilsoņiem, no kuras viņi saņem palīdzību.
Jaunajos noteikumos ir arī konkrēti noteikts, kāda apmēra palīdzība pienākas pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav ES pilsoņi. Visbeidzot, pilsoņi var saņemt informāciju par palīdzību, uz kuru tiem ir tiesības, sazinoties ar kādu no 139 ES delegācijām visā pasaulē.
Mūsu galvenais mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem pilsoņiem neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā viņi atrodas.
Pilsoņi sagaida un ir pelnījuši, ka viņu valdības un Eiropa kopumā viņus aizsargās. Mēs esam pārliecināti, ka šie jaunie noteikumi palīdzēs mums šo mērķi īstenot praksē.
* raksts sagatavots kopā ar Eiropas tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāri Veru Jourovu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
