Situācija Ukrainā un Gazas sektorā, kā arī teroristiskā grupējuma "islāma valsts" ietekmes palielināšanās Irākā un Sīrijā veicina piesardzību un investīcijām nelabvēlīgu vidi.
Eiropa izaicinājumu priekšā
Attīstība eirozonā bijusi lēna un nevienmērīga. Brīžos, kad šķiet, ka krīze jau pārvarēta, nākas saskarties ar jauniem pretvējiem. Vācijas motors sāk niķoties, Franciju un Itāliju nomāc strukturāls vājums, savukārt ar Nīderlandes un Īrijas sekmēm ir par maz, lai kompensētu vājumu lielākajās eirozonas valstīs. Neraugoties uz rekordzemām procentu likmēm Eiropā, aizņemšanās apetīte ir ļoti vāja. Kopējais privātais aizņēmums, līdzīgi kā Latvijā, turpina samazināties arī eirozonā, kas saistīts gan ar banku piesardzīgāku kreditēšanas politiku, gan vājo pieprasījumu pēc jauniem kredītiem. Uzņēmumi ir piesardzīgi savās prognozēs par nākotni un šā brīža ģeopolitiskā situācija nenāk par labu kopējam noskaņojumam.
Krievijas embargo kavē izaugsmi Latvijā un Eiropā
Krievijas ieviestās sankcijas pret pārtikas produktu importu no Eiropas Savienības valstīm negatīvi ietekmēs pārtikas, lauksaimniecības un transporta sektoru Latvijā. Kopējais tiešais efekts būs ierobežots un samazinās iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu Latvijā par aptuveni 0.4 līdz 0.5 procentpunktiem. Šie aprēķini gan ietver tikai embargo tiešo sankciju radīto efektu, neņemot vērā sekundāro efektu, kas varētu radīt nopietnāku ekonomikas bremzēšanos Baltijā un citās Eiropas Savienības valstīs.
Krievijas embargo tiešā ietekme šogad no Latvijas kopējā eksporta varētu nodzēst aptuveni 20-30 miljonus eiro, kas nav liels skaitlis uz kopējā fona, kas šogad pirmajā pusgadā bijis 4,8 miljardu eiro apmērā. Lielākas bažas šobrīd rada eirozonas izaugsme, kas nav izrādījusies tik spēcīga kā tika prognozēts, kā arī Krievijas embargo netiešā ietekme, kas pavājinās arī mūsu kaimiņvalstu un citu ārējās tirdzniecības partneru tautsaimniecības.
Pārtikas produktu ražotājiem pārorientēšanās uz citiem tirgiem būs sarežģīta, jo kopējais noskaņojums pasaulē nav pārlieku optimistisks un pieprasījums ir samērā vājš. Saražoto preču pārpalikums Eiropā ne vien samazinās cenas, bet arī veidos šķēršļus jaunu tirgu apgūšanai. Īpaši to izjutīs to pārtikas produktu ražotāji, kuru produktiem ir īsi realizācijas termiņi un kur nav iespējams aizkavēt vai apturēt produkta ražošanu, kā, piemēram, piena produkti, svaigi augļi un dārzeņi.
Latvijas izaugsmes pamatā iekšējais patēriņš un būvniecība
Galvenais ekonomikas virzītājspēks Latvijā pēdējā laikā ierasti ir privātais patēriņš, kam pievienojies arī būvniecības sektors. Kā liecina aptaujas rezultāti* - iedzīvotāju optimisms ir palielinājies, atsevišķos kritērijos sasniedzot arī pēdējā laika augstākos rādītājus. Tā, piemēram, optimisms ir ievērojami audzis to mājsaimniecību vidū, kuras tuvāko 12 mēnešu laikā plāno iegādāties vai būvēt māju. Šādi rādītāji var sekmēt mājokļu tirgus aktivitāti. Latvijas "Ahileja papēdis" pēdējos gados ir vājās investīcijas, jo īpaši ražošanas sektorā, kas varētu apdraudēt ilgtermiņa izaugsmi.
Pozitīva ziņa Latvijas darba ņēmējiem ir pieaugošā darba samaksa un krītošais bezdarba līmenis. Zemas inflācijas vidē, pieaugot neapliekamajam minimumam un palīdzot arī pieaugošajiem atvieglojumiem par apgādājamiem, Latvijas iedzīvotāju rocība uzlabojas. Šī tendence parādās arī patērētāju noskaņojuma aptaujās. Nākamgad algas vairs neaugs tik strauji, taču pozitīvā tendence joprojām turpināsies.
Latvija un Lietuva būs starp straujāk augošajām ekonomiskām ES
Gada sākumā izteiktās straujās ekonomiskās izaugsmes prognozes Baltijai šogad nepiepildīsies. Optimistiskās prognozes galvenokārt balstījās uz to, ka iekšējais patēriņš būs ļoti spēcīgs, eksporta tirgi atkopsies, jo Eiropā būs laba izaugsme, kas spēs pilnībā kompensēt Austrumu virzienā samazinošos apjomus. Realitāte ir izrādījusies skarbāka un nākotnē mūs sagaida jauni izaicinājumi.
Neraugoties uz to, arī šogad Latvija un Lietuva būs starp straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Turpretim Igauniju jau otru gadu pēc kārtas sagaida ļoti lēna izaugsme. Latvijai šogad Nordea prognozē IKP izaugsmi 3.3% apmērā, taču lejupvērstie riski šobrīd ir spēcīgāki un pastāv varbūtība, ka gada beigās šis skaitlis būs vēl mazāks.
Nordea ekonomikas prognozes 2014.gada nogalei un 2015.gadam
Ņemot vērā, ka eksports Latvijā stagnējis jau divus gadus, savās 2015.gada ekonomikas prognozēs raugāmies optimistiski attiecībā uz eksporta izaugsmi, kas palielinās līdz 2%. Savukārt, ņemot vērā pasaules ekonomisko situāciju ,IKP prognozes, samazinām līdz 2,9%. Inflācija nākamgad pieaugs, taču joprojām saglabāsies zem 2%.
2014 2015
IKP 3.3% 2.9%
Inflācija 0.6% 1.7%
Eksports 1.0% 2.0%
Imports 0.6% 2.3%
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
