Par situāciju cilvēktiesību jomā Latvijā lielā mērā var spriest pēc iedzīvotāju sūdzībām, ko saņem valstiskās (Valsts Cilvēktiesību birojs, Valsts Bērna tiesību aizsardzības centrs) un nevalstiskās cilvēktiesību organizācijas (Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs). Pēdējo desmit gadu laikā ir bijuši trīs sūdzību viļņi. Pirmais no tiem - kopš 90. gadu sākuma līdz 90. gadu vidum - lielākoties bija sakarā ar Pilsonības un imigrācijas departamenta (pašreizējās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes) darbību. Otrais sūdzību vilnis, kas saistīts ar dzīvokļu jautājumiem un īrnieku tiesībām, ir aktuāls vēl arvien. Lai gan ne vienmēr tas uzskatāms par cilvēktiesību jautājumu, tomēr šīs sūdzības ļoti bieži nonāk cilvēktiesību aizstāvības organizācijās, jo valsts vai pašvaldību atbildīgās iestādes nav gribējušas vai spējušas šos jautājumus risināt, savukārt iedzīvotāji nezina, kur un kā efektīvāk risināt savu problēmu. Ar trešo sūdzību vilni saskaramies pašreiz: tās ir sūdzības par garajiem pirmstiesas izmeklēšanas termiņiem un lielo neizskatīto sūdzību skaitu tiesās.
Jaunā gadu tūkstoša sākums nācis ar pārmaiņām arī cilvēktiesību jomā, proti, daudzus jautājumus, kas agrāk šķita nerisināmi, skata un risina tiesas ceļā. Neraugoties uz tiesu sistēmas trūkumiem, cilvēki arvien vairāk izmanto tiesas mehānismus. Piemēram, pēdējo divu gadu laikā ir bijušas divas lietas ar pozitīvu iznākumu par diskrimināciju pēc dzimuma pazīmes, un tas ir būtisks panākums sieviešu tiesību jomā. Pacientu tiesību ziņā pozitīvs precedents ir Edija Filipsona prāva un nu arī ārstes Gurjanovas lieta. Turklāt Dagmāras Abramovas lietā pret tipogrāfiju "Latgales druka" tiesa pat atsaucās uz Latvijai saistošām starptautiskām cilvēktiesību konvencijām. 2001. gadā Latvija arī saņēma pirmos starptautisko cilvēktiesību tiesu spriedumus. Iedzīvotāji tagad aktīvi izmanto iespējas vērsties starptautiskajās instancēs - gan ANO Cilvēktiesību komitejā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas jau pieņēmusi pirmos lēmumus attiecībā uz Latviju. Viss iepriekšminētais norāda, ka cilvēktiesības no "ielām", "tirgus laukumiem" jeb intelektuālām publiskām diskusijām ir beidzot nonākušas līdz tiesas zālēm.