Salīdzinot mazumtirdzniecības rādītājus 2012. un 2011. gadā, jāsecina, ka līdzīgi tam, kā pamazām uzlabojies sabiedrības noskaņojums, arī šīs izmaiņas ir pozitīvas. Mazumtirdzniecības apgrozījumam ir augoša tendence - piemēram, tirdzniecības kompleksa "Spice" apgrozījums 2012. gadā palielinājies par 16%.
Tomēr, salīdzinot iedzīvotāju noskaņojuma izmaiņas šī gada janvārī un februārī, izmaiņas ir ar negatīvu zīmi. Tas skaidrojams ar vairākiem, galvenokārt finansiāliem faktoriem, kas ietekmē ikvienas ģimenes ikdienu. Gada nogalē par svētku dāvanām un izklaidēm iztērēto līdzekļu ietekmi iedzīvotāji visvairāk izjūt februārī. Tas ir laiks, kad ikdienas vajadzībām paredzētie līdzekļi samazinājušies un situāciju iedzīvotāju maciņos vēl vairāk pasliktina lielie apkures rēķini. Tāpēc februārī iedzīvotāji nejūtas tik finansiāli stabili kā iepriekšējos mēnešos. Attiecīgi - arī kopējais noskaņojums kļūst pesimistiskāks.
Šāds negatīvs sabiedrības noskaņojuma rādītāju kritums februārī saskaņā ar "DNB Latvijas barometra" pētījumu rezultātiem bijis novērojams arī iepriekšējos gados, un arī mazumtirdzniecības apgrozījums februārī tradicionāli ir viens no zemākajiem, salīdzinot ar citiem mēnešiem. Tas tikai vēlreiz norāda uz ciešo saikni starp sabiedrības noskaņojumu un iedzīvotāju materiālo stāvokli.
Tiesa, vērtējot Latvijas sabiedrības pirktspēju kopumā, var teikt, ka lēniem solīšiem iedzīvotāju finansiālais stāvoklis uzlabojas. Pēdējo divu gadu laikā pirktspēja ir pieaugusi, un arvien vairāk tiek iegādāts apģērbs, apavi, aksesuāri, rotaslietas, elektropreces un interjera priekšmeti - preces, kuru iegādi krīzes laikā cilvēki bieži vien atlika vai būtiski ierobežoja.
"DNB Latvijas barometra" pētījuma dati liecina, ka 64% aptaujāto vienmēr rūpīgi seko līdzi saviem izdevumiem. Tas attēlo krīzes laikā gūto mācību, ka visi tagadnes un nākotnes tēriņi ir jāplāno. Tieši tāpēc joprojām veikalos var redzēt pircējus, kuri izmanto preču saraksta lapiņas. Šis paradums daļā sabiedrības ir iesakņojies un ir vērtējams tikai pozitīvi.
Jāpiebilst, ka patlaban pircēju paradumos esam novērojuši tendenci aizvien vairāk uzmanības pievērst produktu kvalitātei un sastāvam. Patērētāji ir izglītotāki un rūpīgāk seko tam, lai preču kvalitāte atbilstu cenai. Pircēji vairs nav tik izteikti zīmolu piekritēji, kā tas bija pirmskrīzes laikā, bet uzskata, ka svarīgāk ir atrast interesantas preces, kas ļauj uzsvērt individualitāti. Viņi orientējas modes un tehnoloģiju jaunākajās tendencēs un informācijas ieguvei pārsvarā izmanto internetu, kas ļauj arī salīdzināt dažādus piedāvājumus.
Katrā ziņā tirgotājiem šīs tendences un iedzīvotāju noskaņojums liek izvēlēties un piedāvāt klientam nevis vienkārši labu preci, bet kvalitatīvu, oriģinālu preci par adekvātu cenu, un domāju, ka šī tendence saglabāsies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
