Paši memoranda parakstītāji šo piesaisti valsts noslēpuma aizsardzībai uzskata par lieku. LPA ģenerāldirektors Jānis Naglis “DELFI Versijām” atzina: “Personīgi es domāju, ka valdība ir mazliet pārspīlējusi”. Savukārt I.Voika “DELFI Versijām” skaidroja: “Politiķi jauc konfidenciālu informāciju ar slepenu”.
Kā paskaidroja J.Naglis un I.Voika, ar augstāk minētajiem “sākotnējo piedāvājumu dokumentiem” jāsaprot Latvijas valsts noteiktā minimālā cena, ko “Kuģniecības” investori nedrīkstētu uzzināt pirms izsoles, lai tādējādi tiktu nodrošināta maksimāli augsta izsoles cena. Šāda informācija ir konfidenciāla tikai dažas dienas no cenas noteikšanas līdz izsolei. Tās konfidencialitāti nosaka LPA iekšējā kārtība.
Tā ir normāla darījumu prakse, ka pircējs nezina, kādu pārdevējs nosaka cenu. Taču, kāpēc šis process jāsaista ar valsts noslēpuma aizsardzību? Valsts noslēpums taču saistās ar valsts ekonomisko drošību. Varbūt Latvijas valdība domā, ka teorētiski kāds ļaunvēlīgs specdienestu aģents, maskējies kā pretkorupcijas organizācijas “Delna” pārstāvis, varētu izpaust “Kuģniecības” sākumcenu un tādējādi izjaukt Latvijas valsts budžeta pildīšanu? Ja motivācija ir šāda, tad jāatceras, ka “Kuģniecības” privatizācijas gadījumā šo budžeta pildīšanu ir izjaukušas vairākas valdības pašas savām rokām.
Tikmēr “Delnas” vadītāja NIP atzina, ka SAB pārbaude notiekot “patīkamā gaisotnē”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
