Protams, eleganti pievīlos. Par tukšo pozēšanu un klaigāšanu cietu principu vietā, par "savējo" bīdīšanu labākajās "Vienotības" un ušakoviešu tradīcijās, par gatavības uz visnejēdzīgākajiem kompromisiem dēvēšanu par spēku un teikšanu. Un tā tālāk.
It kā jau man ir attaisnojums, - no tiem, kam sarakstā es saliku plusiņus, Saeimā neviens neiekļuva, bet izsvītrotie gan salīda kuplā skaitā. Tā ka it kā varēju sevi mierināt - ne tu, Lato, to sadarīji. Bet rūgtumiņš, kā saprotams, vienalga palika.
Sestdien man kā dzimušam un augušam rīdziniekam vajadzētu iet uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, un līdz šim, lai nu kāds kuro reizi riebuma un vienaldzības līmenis, es vienmēr uz vēlēšanām tomēr esmu aizgājis.
Taču šoreiz nudien nepārspīlēšu, sakot, ka ikviens - tiešām ikviens - aplūkojamais kandidātu saraksts rada jaunu un jaunu pārliecinošu pamatojumu uz šīm vēlēšanām vienkārši neiet. Sak, šoreiz, kungi un dāmas, bez manis.
"Saskaņas centrs"? Varbūt pašvaldības darbā arī nav svarīgi Kremļa taustekļi un citi ideoloģiski apsvērumi, taču pēdējā laikā kaut kā ir sagadījies satikt arī tik daudz krieviski runājošu uzņēmēju, kas šausminās par to pasakaino izsaimniekošanu un nesaimnieciskumu, kas jau pašlaik notiek Rīgā, ka vēl četrus gadus ļaut rosīties šitiem te - nē, paldies. Ne tāpēc es maksāju par braukšanu tramvajā un vēl nodokļus, lai Ušakovs ar Ameriku pēc tam no šīs naudas samaksātu vienam "savējam" kordiriģentam simttūkstošlatu algu.
"Vienotība"? Tie, kas pēdējā reklāmas kampaņas vilnī savu pašu izvēlēto mēra kandidāti apkaunojošā kārtā vairs pat nepiemin? Tie, kas Rīgai visā nopietnībā sola ceļu fondu - kaut valstī tieši viņi šādu ceļu fondu iznīcināja? Tie, kas Rīgai sola caurspīdīgus auditus visiem uzņēmumiem - kaut visu valsts uzņēmumu auditus paši noslepenojuši, lai tikai sabiedrībai neizdodas aplūkot, ko kungi sastrādājuši? Tie, kas sola pašvaldības darbinieku atalgojumu atbilstoši padarītajam - kaut paši kļuvuši slaveni ar "savējo" "Buiķa dēlu" milzu algām un izdomātajiem amatiem valsts uzņēmējsabiedrībās?
Tie, kas sola cieņu pret latviešu valodu un vēsturi pašvaldības iestādēs - kaut pašu premjers valdības sēdē apkaunojoši ļāva, lai viens pusizputējis miljonārs viņam un pārējiem ministriem savas prasības uzstāda krieviski? Nē, paldies - pilnīgi pietiek ar to, ko viņi ir sadarījuši valstī: man kā rīdziniekam nudien negribētos, lai pēc sakārtotajiem "airBaltic", "Krājbankas", "Hipotēku bankas", vilcienu iepirkuma un "Liepājas metalurga" "Dombrovska komanda" sāktu tāpat saimniekot arī galvaspilsētā.
Nacionālā apvienība? Tā, kas sola spēku un teikšanu, kaut līdz šim ir demonstrējusi kaut ko pilnīgi pretēju - to, ka nav viņiem ne principu, ne mugurkaula, ne smadzeņu, tikai skaļas rīkles? Kuras turklāt lielie onkuļi var pietiekami ātri un efektīvi apklusināt, vai būtu runa par īstiem, ne šķietamiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanas pasākumiem vai atbildīgajiem par sešpadsmitā marta notikumiem? Nē, paldies.
Reformu partija? Tā, kas vēl joprojām sakās esam gatava visās jomās SĀKT reformas, kaut nevienu kārtīgu reformu savās līdzšinējās atbildības jomās ne tikai nav īstenojusi, bet pat nav īsti sākusi? Un, protams, tagad reklāmās prasa dot tai vēl nedaudz laika - parazitēšanai un tukšai trokšņošanai līdzīgā stilā?
Zaļie? Tie, kuri var bez garas domāšanas par lielpilsētas mēra kandidātu izvirzīt indivīdu, kurš ir vispārzināms kā jauks un interesants, taču pilnīgi traks cilvēks, kas nekad nav spējis ieklausīties vēl kādā, izņemot pats sevi, vienreizējo un izcilo, turklāt diemžēl nedraudzējas ne ar loģiku, ne ar matemātiku?
Zemnieku savienība? Tā, kura vēl joprojām ir gatava jebkurā vajadzības brīdī pagulties apakšā Latvijas lielākajam un nekaunīgākajam zaglim un pakalpot šim par batutu?...
Lūk, tāda bēdīga aina, līdz ar ko risinājums uzprasās pats no sevis - beidzot ir pienākusi reize uz vēlēšanām neaiziet. Iztieciet bez manis, kungi un dāmas. Jā, jā, es zinu visas vecās, nodeldētās dziesmiņas - ka neaizejot es faktiski ļaušu savā vietā nobalsot citiem, protams, riebekļiem un naidniekiem, utt., utt. Nu un? Lai tā būtu - bet savu pirkstu es pats personiski pielicis nebūšu.
Taču, neesot argumentiem "par", man ir viens arguments "pret", un par to es saku vislielāko paldies slavenajai Sarmītes Ēlertes un Nila Ušakova TV diskusijai - vai kā nu saukt šo vienas histēriskas, augstprātīgas dāmītes un viena pašapmierināta kundziņa satikšanos uz šauras laipas.
Kamēr plašās tautas masas jūsmoja par Ēlertes tielēšanos atbildēt par sabiedriskā transporta braukšanas maksu Rīgā, man prātā ir palicis kas pilnīgi cits, - tas, cik cieti un skaidri Ušakovs paziņoja, ka viņam pasaulē galvenais un vienīgais esot viņa vēlētājs. Tas, kurš Ušakova kungam ne tik sen licis nobalsot par otras valsts valodas ieviešanu Latvijā.
Protams, var jau teikt, ka pašvaldību vēlēšanām ar šādām lietām nav nekā kopēja. Ka šoreiz taču runa ir tikai un vienīgi par saimnieciskiem jautājumiem - kā mēs te galvaspilsētā dzīvosim, kā viss būs ar ielām, ar ūdeni, ar tarifiem, ar transportu, ar sniega tīrīšanu un vēl visu ko.
Nestrīdēšos, taču vismaz man pašam šaubu nav: te ir viens politiķis, kas skaidri apliecina, ka viņš un viņa partija vienmēr visu darīs tā, kā pieprasīs viņa vēlētājs - tas, kurš latviski runāt nespēj vai nevēlas, kuram kategoriski nepieciešamas ielu plāksnītes divās valodās un (pārspīlēju, protams) iespēja reizi gadā pačurāt pie Uzvaras pieminekļa, bet vēl reizi (pārspīlēju, protams) - pajandalēt pie Brīvības pieminekļa.
Ko tieši un kad tieši šis politiķis, ticis pie, iespējams, vēl lielākas varas Rīgā, darīs - kas to lai zina. Skaidrs viens - ka tad, kad šis te viņa vēlētājs viņam kaut ko pieprasīs, viņš to arī darīs. Arī visās šajās nosauktajās un līdzīgajās lietās, kas vismaz man ir nesalīdzināmi svarīgākas par tarifiem un taloniem. Cik nu viņa pilnvaras ļaus, tik arī darīs.
Tad nu es savukārt no savas puses izdarīšu to mazumiņu, lai šim kungam ar savējiem Rīgas pašvaldībā būtu cik nu var mazāk iespēju visu izdarīt tā, kā nu kuro reizi viņam pieprasīs viņa vēlētājs. Lai viņam nāktos visus lēmumus saskaņot ar citiem - tiem, kuru vēlētājs savukārt ielu plāksnītes divās valodās savas valsts galvaspilsētā nekad mūžā vairs nevēlas redzēt.
Ko tieši es darīšu 1. jūnijā? Atbildēšu tā: ja reiz veikalā man piedāvā tikai puvušu krējumu, puvušu biezpienu, puvušu jogurtu, puvušu sieru un vēl suņa kaku, es, kaut viebjoties, tomēr izvēlēšos kādu no pirmajiem četriem produktiem - un nevis kaku, lai cik daudz būtu to, kas mēģinās iestāstīt, ka varbūt tā īstenībā ir nomaskējusies trifele. Tāda nu, lūk, būs mana izvēle.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
