Tiesa gan, ir kāda nianse, kas liek aizdomāties. Izmeklētāji nenoliedz, ka visi četri šāvieni pa mašīnas priekšējo sānstiklu precīzi raidīti no attāluma. Turklāt tumsā! Ja kas, Normunds Rīkuris, kurš tiek minēts kā iespējamais nozieguma izpildītājs, bijis labs šāvējs.
Bijušie ārrindas zemessargi nekad neuzzinās to summas starpību, kuru pasūtītājs lika priekšā starpniekiem, un to, kuru viņi tālāk piedāvāja izpildītājiem. Teorētiski pieļaujams, ka kādā no starpposmiem kāds nolēmis ieekonomēt (nopelnīt) un uzdevumu nokārtot pa lēto. Vai pasūtītājs maz zināja, ka akcijā viena cilvēka vietā piedalīsies vesela brigāde?
Tagad starpniekus labākajā gadījumā slāna krievu lamuvārdiem, sliktākajā – viņiem vairs nav vietas ierastajā apritē un ir sagatavots Normunda Rīkura liktenis. Nebūs pārsteigums, ja dažu labu no meklējamām personām atradīs kādā mežmalā. Ne velti viens no viņiem jau meklējis glābiņu ne Latvijā un ne Krievijā, bet kādā no Eiropas valstīm.
Kas attiecas uz N. Rīkuri, tad viņš nav viennozīmīgi vērtējama persona. Olainē ir pietiekami daudz cilvēku, kas par viņu pateiks to labāko. Paradokss, bet gan uz upura, gan vēlāk uz iespējamā slepkavības izpildītāja bērēm atnāca liels cilvēku skaits. Pirms desmit gadiem viņi abi bija barikāžu vienā pusē un atbalstīja brīvas valsts ideju. Dzīve izdarīja korekcijas. Vēlāk katram bija savas likmes un savas - barikādes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
