Kairas tiesas paziņotais spriedums Latvijas un Austrālijas pilsoņa un telekompānijas "Al Jazeera" žurnālista Pētera Grestes lietā satrieca ne tikai pašu žurnālistu un viņa tuviniekus, bet arī visu starptautisko sabiedrību. Pēterim Grestem tiesa Ēģiptē piesprieda septiņu gadu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu Ēģiptes nomelnošanā un sadarbībā ar aizliegto kustību "Musulmaņu brālība".
Iemesli, kādēļ notikušais ir satraucošs, ir diezgan skaidri. Pirmkārt jau principa dēļ – mums ir jāaizstāv vārda brīvība un ikviena cilvēka tiesības sniegt objektīvu informāciju plašākai sabiedrībai.
Arī tad, ja sniegtā informācija ir negatīva un pretnostatāma oficiālajam diskursam vai valdošās varas uzskatiem. Ārvalstīs ir izplatīts sauklis "Žurnālistika nav noziegums!", kas šim gadījumam ir ļoti atbilstošs. Brīdī, kad pieļaujam šādu situāciju veidošanos, mēs skatāmies ne tikai uz preses brīvības, bet uz cilvēktiesību ievērošanu kopumā.
Un, ja kādam žurnālistikas brīvība vēl šķiet pastarpināti saistoša, tad vārda brīvība, un tiesības uz taisnīgu tiesu – tie ir pamatprincipi, uz kuriem tika būvēta rietumu sabiedrība pēc II Pasaules kara.
Turklāt jāņem vērā arī tas, ka Pēteris Greste ir Latvijas pilsonis un valsts pienākums ir aizsargāt visus savus pilsoņus kā valsts iekšienē, tā ārpus tās robežām. Šis ir gadījums, kurā valsts pozīcijai jābūt stingrai un nelokāmai, aizstāvot citas varas nepatiesi notiesātu pilsoni.
Mēs nedrīkstam pieļaut situācijas "pieklušanu", tā padarot publisku ziņu paušanu par traktējamu kā "nomelnošanu" un "sadarbošanos ar ienaidnieku".
Jāatceras, ka globalizācijas laikmetā pasaule vairs nav tik liela. Ēģipte ir tepat, pāris stundu lidojuma attālumā, televīzijā un mūsu datoru ekrānos. Ēģiptē, valstī, kura ļoti ilgu laiku ir faktiski bijusi autoritāra un militāra valsts, kopš "arābu pavasara" sākuma risinās ļoti nopietnas iekšpolitiskās cīņas. Valsts vara, cīnoties ar fundamentālistu apvienību "Musulmaņu brālība", rada priekšstatu par demokrātijas un cilvēku brīvības vērtību uzplaukumu, taču fakts, ka cilvēki ar autoritārismam raksturīgiem paņēmieniem tiek apspiesti un "apklusināti", šo pozitīvo priekšstatu dzēš.
Šķiet, šīs valsts tiesu sistēmā preses brīvība, arī tāda, kas attālināta no oficiālā politiskā diskursa, joprojām nav nostabilizējusies kā viena no pamatbrīvībām.
Tomēr iepriecina fakts, ka rietumvalstu spiediens uz Ēģiptes varas iestādēm patiešām ir ievērojams. Arī Latvijas sadarbība ar Austrālijas valdību šīs lietas risināšanā tiešām ir uzteicama. Patiesi ceru un gaidu Pētera Grestes un viņa kolēģu ātru attaisnošanu un atbrīvošanu, jo nevienam nebūtu jācieš no iekšpolitisko cīņu radīta apvainojumu absurda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
